Skuķis par galdnieku 210

Nolēmu nostiprināt rāmi. Abas horizontālās asis, tā lai tai kājai nav kur sprukt un augšā viņa var palikt nolūzusi. Galvenais bija šo krēslu padarīt atkal funkcionālu, lai uz tā var sēdēt. Principā šāda veida krēslus nebīda, kad pieceļas, tie ir jāpaceļ no zemes. Agrāk šim nolūkam bija kalpotāji, tagad īpašniekam pašam tas ir jādara un, ja to nedara, bet šļūkā pa grīdu, tad sekas ir augstāk aprakstītās. Šeit es ar urbi apmēram uz aci mēru, cik dziļi man jāieurbj, lai sastiprinātu abus koksnes gabalus.

Nolēmu lielāko lūzumu stiprināt tāpat kā to darīja pirms gadsimtiem - ar koka tapiņām. Šeit jau redzams izaurbtais caurums un tapiņa rēgojas ārā. Dziļāk ir vēl viena tapiņa, abas apziestas ar līmi, lai nekur nekustētos.

Redzama tapiņa. Lieko daļu, kura nelīda iekšā pēc tam nodauzīju nost ar āmuru.

Otrā rāmja pusē es nolēmu ielikt metāla skrūvi. Tur bija lielāka plaisa, bet tā vieta bija stabilāka, jo tur krēsls bija plīsis starp detaļām un pati rāmja detaļa tajā pusē bija vesela.

Plaisās bagātīgi salieku līmi un lieko noslauku nost.

Tad es ņemu šo agregātu. Nezinu, kā to sauc latviski, bet angliski tas ir ''monkey wrench'' jeb pērtiķa skrūvgriezis. Saspiežu to vietu, kur plīsusi detaļa un ļauju līmei sakalst.

Izlēmu, ka ar tapiņām vien nejūtos gana droša, iedzinu skrūvi arī pirmajā asī, tagad ir pa skrūvei abās pusēs.

Ar otro skrūvi neizgāja kā gribējās, tā baigi lien ārā no profila, tāpēc ņemu elektrisko vīli un noslīpēju lieko metālu no skrūves galviņas. Pie reizes apslīpēju arī visus lielākos negludumus.