Parādīšu kā noslēdzās mana epopeja ar galdu, un man uzradās vēl viens rūpju bērns, pamatīgs skapis, kuru tiešām viena nevaru izcilāt, bet domāju ka nebūs arī daudz veču, kas varētu, jo vienkārši tas mēbeles gabals ir garš un neparocīgs maziem cilvēkiem kā man, nevis smags.
Redzēt, kā viss iesākās var te: http://spoki.tvnet.lv/praktiskais/Musu-darbnica-un-galda-process-1-dala/727368
Sākās viss kā jau parasti ar kašķi par citu atstāto šmuci. Slīpēt es varu kaut vai skaidu kaudzē, bet krāsot???
Advancētas galdnieka komplektiņš, viss, kas man būs vajadzīgs. Špaktelis, vaitspirts, otas, krāsas, slīpmašīna un papīrs utt. Vēl ir spainis un 3 lielās pudeles ar ūdeni mazgāšanai, jo diemžēl mums te nav pieejas ūdenim. Un tualetes arī nav. Ir tikai notekcaurule aiz stūra, kur varu parocīgi netīro ūdeni izliet.
Nu tad otrais ienācējs ir šis skapis. Garāks par mani, bet divatā ienest bija viegli, viegli arī pārbīdās.
Nolēmu, ka noslīpēšu abus vienlaicīgi un abus vienlaicīgi arī krāsošu, lai nesanāk tā, ka viens ir tikko nokrāsots un pa gaisu tik iet putekļi, tā jau viņu tur pietiek.
Nu šādi izskatās fiksais ''gruntējums'', parastais baltais špaktelis. Fiski noslīpēju un tālāk.
Gāžam galdu vēkšpēdus un jāslīpē ir kājas un, galvenais, tās atlokāmās ''austiņas'' no apakšas, jo tās arī jākrāso. Te nu sākās mana jautrība, noslīpēt izdevās normāli viss ok, tagad jāceļ galds atkal pieklājīgā pozīcijā un jāmzgā, lai var krāsot, uzslienu uz sāniem, mierīgi, tad palieku kāju apmēram viducī zem mēbeles un domāju paņemšu ar roku otru virsmas malu un viss būs ok. Kā tad! Rokas par īsām. Atkal vēl viena mazo cilvēku problēma. Mēģināju tā un šitā, bet man trūkst to dažu centimetru, lai no kuras puses ietu. Mēģināju beidzot no sāna pie ''austiņas, kur no vienas puses ceļot būs baigi smagi, bet ko nu tur, izvēles man nav, nevens palīgā nenāks. Uzrāvu kaut kā, blīkšķis bija labais, jo tikko, redzēju, ka kājas turpina ceļu uz vertikālu pozīciju, laidu vaļā. Pēc tam nākamajā dienā rokas sāpēja, sasodītais sviras princips vai kas tas bija, jo garāka mēbele, jo grūtāk vienam celt, pat ja nav smaga.
Nomazgāts, pieklājīgā pozīcijā un pirmā kārta virsū.
Šim brīnumam jābūt baltam un man baigi nepatīk krāsot baltas pat vidēji tumšas mēbeles ar šo krāsu, jo tur vajag vismaz 5-6 kārtas un tas ir apnicīgi. Melnajām pietiek ar trim.
Nākamajā dienā redzu, ka uz melnā galda tomēr sasēdušies putekļi, ņemo smalko 220 smilšpapīru un maigi noslīpēju ar roku, tad noslauku visu sausu drāniņu
Otrā kārta virsū, tiek krāsota arī apakša ''austiņām, tāpēc izlaists pilnā garumā. Tur var sasēsties 12 cilvēku. Tā ka galds ir diezgan paliels.
Gruntēšana mēbelei ar reljefu ir vēl lielāks čakars un arī ar rulli var krāsot vien gludas virsmas. Šeit ir arī sīkumi un es nespēju iedomāties, kā šos varētu ar rulli nokrāsot, neiebraucot grīdā, kas pilna ar putekļiem, līdz ar to sačakarējot rulli.
To es arī daru, bet tas nav tik interesanti parādāms, un šādus arī perk, ja nepirktu, tad jau es to nedarītu.
Būtu labāk gājusi nagus lakot un lūpas krāsot!
Sakiet ko gribiet, bet man tas ir nepieņemami ka sieviete veic vīriešu pienākumus!
Es pat nerunāju par to, ka tev labi sanāk, vienkārši dabā tā nav jābūt, ej berz traukus tad!
