Nabadzības riskam šajā valstī, 2016.gadā bija pakļauti 425 tūkstoši cilvēku. Tolaik tas bija 22,1% no visiem valsts iedzīvotājiem, kas ir par 0,3% vairāk kā 2015.gadā. Šo visu iedzīvotāju ienākumi bija mazāki kā 330 eiro mēnesī. Gadījumā, ja ir aizmirsts vai māc neziņa, tad valsts minimālā alga ir 380 eiro. Tāda pati ir arī Lietuvā, toties Igaunija atraujas no abām Baltijas kaimiņvalstīm: tur minimālā alga ir 480 eiro. 1999.gadā un 2000.gadā vēl Lietuva un Latvija bija Igaunijā priekšā šajā ziņā. Tajos laikos Latvijas minimālā alga bija 80 eiro, Lietuvas minimālā alga 106 eiro, bet Igaunijai 79 eiro (toreiz nevienā valstī nebija eiro, tomēr summas pārveidotas uz eiro, lai būtu kāda saprašana, kāda tolaik bija situācija).
Vēl joprojām, nabadzībai šajā valstī, kur dzīvojam, ir pakļauti aptuveni 25% no iedzīvotājiem, kas or aptuveni 400 tūkstoši. Jā, šķiet nedaudz nereāli, ka šeit ir vēl 1,6 miljoni cilvēku, vai ne? Lielākais nabadzības risks bija 2009.gadā, kas skaitījās ''Latvijas krīzes gads''. Tad nabadzībai bija pakļauti aptuveni 47,9% no iedzīvotājiem. Protams, tā visa ir statistika, kuras patiesums ir tikai cilvēku aptaujas un tās nevar būt 100% patiesas un tas nav arī iemesls kāpēc esam te. Īstais iemesls ir noskaidrot, kāpēc laikam ejot, mēs pelnam arvien vairāk, bet nepaliekam bagātāki. Nu tad ķeramies klāt un noskaidrojam...
18 gadu laikā, no 80 eiro līdz 380 eiro minimālai algai uzlekt. Skatoties tā, tas šķiet daudz, tomēr runa ir par ko citu... Šī alga uzaug tik strauji, jo aug arī pārtikas cenas, degvielas cenas, rēķinu summas un arī citi izdevumi, tikai tas netiek atspoguļots tā. Pirms divdesmiet gadiem, degviela maksāja 20 santīmus litrā. Tad arī minimālā alga Latvijā bija ap 80 eiro, kas ir aptuveni 55 lati. Tagad tas ir 1,20 litrā (ja skatamies tieši benzīnu), kamēr minimālā alga 360 eiro. Arī no šī skata skatoties, tas šķiet izdevīgāk. Tomēr jāpiemin, ka tik un tā kaut kādā veidā viss nav tik rožaini kā šķiet, jo pārējām precēm (otrās vajadzības), ir cēlusies cena daudz vairāk.
Cenu salīdzinājums:
Normāla desa (agrāk 40 santīmi - tagad 2 eiro gabalā)
Degviela (agrāk 20 santīmi - tagad 1,20 eiro litrā)
Normāla baltmaize (agrāk 25 santīmi - tagad 50 centi līdz 1,30 eiro gabalā)
Normāls piens (agrāk 45 santīmi - tagad 90 centi līdz 1,10 eiro litrā)
Normāls sviests (agrāk 4 lati - tagad 11 eiro kilogramā)
Normāls negāzēts ūdens (agrāk 25 santīmi - tagad 90 centi litrā)
Normāli čipsi lielajā pakā (agrāk 50 santīmi - tagad 1,40 eiro)
Ar vārdu normāls tiek apzīmēts, ja ir normāla firma, ne pats lētākais, ne pats dārgākais.
Te bija salīdzinājums dažām precēm, kuras tiek pirktas visvairāk tieši latviešu vidū un var redzēt, ka visām ir pamatīgi cēlusies cena. Elektrību un citas lietas, kas sastāda rēķinus gan nevarējām apkopot, tomēr, ja kādam par to ir kādas atmiņas vai informācija, čeki ar ko padalīties, to var darīt komentāru sekcijā. Vienīgi var pateikt to, ka arī īres maksas, elektrības rēķini un citi izdevumi ir palielinājušies. Un kāpēc?
Cilvēki taupa un iegūst naudu un tad pēkšņi tiek pasludināti jauni nodokļi, jauni izdevumi. Bet kāpēc tā? Ja mēs aplūkojam statistiku, tad viss aug - gan cenas, gan algas, gan izdevumi, gan ienākumi. Viens ātrāk, bet cits lēnāk. Pasaulē ir nepieciešams līdzsvars. Un tas ir tā - cilvēks pelna, ietaupa, nopelna un gūst ienākumus. Viņam rodas vairāk nauda un tādā veidā, ja nepalielinātos preču cenas, izdevumi, viņš kļūtu bagāts. Tā bagāti kļūtu miljoniem cilvēku un, kas notiktu, ja pasaulē visi būtu miljonāri? Naudai vairs nebūtu vērtība un cilvēkiem vairs nebūtu jēgas strādāt. Cilvēkiem visiem būtu nauda pietiekami un sāktos nemieri. Tas nozīmē, ka visiem būtu naudas un n ebūtu valdnieku. Viens otru varētu nogalināt un varētu atpirkties. Nauda būtu visiem un būtu daudz nemieru. Tas ir arī iemesls tam, kāpēc ceļas cenas, ceļas izdevumi un līdz ko nauda parastajai tautai paliek vairāk, palielinās arī izdevumi un pienāk klāt jauni nodokļi un citas lietas, kas grau kopā mūsu maciņu biezumus.
Līdz ko atkal tautai būs vairāk nauda, uzreiz augs nodokļi, būs jauni izdevumi un visam celsies cenas. Tikai atšķirsies šo augšanu procesu ātrumi. Iespējams, algas augs lēnāk un mazāk kā preču cenas. Īpaši jau mūsu zemītē. Tāpēc, mums atliek vien domāt un cerēt par to, ka kādreiz kaut kas varētu mainīties. Tikmēr varam vismaz padomāt par pozitīvo, kas šajā valstī ir: mums, pagaidām, nav ne karu, ne terora, ne dabas katastrofu. Nemaz nerunājot par vulkāniem, cunami, tornado. Nav arī milzīga bada. Tāds ir, taču ne tik daudz kā citviet pasaulē. Nav epidējumu milzīgu (cerams, ka arī nebūs). Nav briesmīgu faunas un floras (ir odi un mušmires, bet vairāk nav īsti, ne tā?).
Pirms pamet rakstu, atceries izteikt domas komentāru sekcijā, atstāj īkšķīti uz augšu jeb plusiņu un vari ar rakstu padalīties arī sociālajos tīklos...
