Šausmu stāsts 253

Tad vienu brīdi viņa juta ka kāds aiz muguras viņai elpo ledaini aukstu elpu. Ita nobijās un pāri mugurai viņai pārskrēja skudriņas. Viņa pagriezās un ieraudzīja baltas ādaskrāsas sievieti ar dīvainas krāsas acīm. Tad viņa iespiedzās, un tas bija viņas pēdējais spiedziens. Neviens vairs viņu nebija redzējis, un noteikti nekad arī neredzēs. Arlabunakti.

Itai bija ļoti bailīgi, taču cerēja, ka sēžot pie datora bailes mazināsies, un tas liks aizmirst visu apkārt... Tad piepeši viņa izdzirdēja, kā pie loga kaut kas grabinās, viņa domāja ka tie ir zari, taču tik un tā jau bija nepagalam nobijusies. Viņa nolēma paklausīties mūziku, lai viņu neizbiedētu liekas skaņas.