Nākamo divdesmit piecu gadu laikā, mājai mainījušies divpatsmit īpašnieki, visi miruši līdzīgos, neizskaidrojamos un asiņainos apstākļos, kad beidzot cilvēki sapratuši, ka mājai tiešām ir lāsts un no tās ir jaatbrīvojas, māja tika nojaukta līdz pamatiem, zemei un mežam tika veiktas dažādas attīrīšanas un reliģiskie rituāli no mācītāju puses, un kopš 1952.gada par slepkavībām šajā apvidū vairāk, paldies Dievam, nav dzirdēts!
Okey, lai tagad citiem nebūtu šoks un bailes braukt uz Ukrainu, atļaušos sabojāt visu mistisko un šausminošo gaisotni, atdzīstoties, ka NEKAS no šī stāsta nav bijis patiess un visu es pats,izmantojot savas fantāzijas briesmīgo pusi, rakstniekas spējas un vēl šo to, garlaicības mākts izdomāju! =) Jauku jums vakaru! ;D
liels +
uztaisi vēl kādu stāstu, tev labi sanāk
obligāti +
