Pazīmes, ka tevī iemiesojies dēmons41

Dēmons dod par sevi ziņu

Ja tev mājās ir suns vai kaķis, tu pamanīsi, ka šie dzīvnieki pēkšņi vairs nevēlas ar tevi spēlēties. Tie izvairas no tevis un pat kož un skrāpē, ja ņem tos rokā. Viņim piemīt unikāla spēja "redzēt", ka vecīt tevi drīz aizraus uz elli, bet Reksis pavisam notiekti negrib tur atgriezties. Šajā fāzē parasti negaidīti nomirst kāds no taviem mājdzīvniekiem, jo dēmonam pieriebjas tā agresīvā uzvedība. Ja tev ir mazāks brālis vai māsa, tad dēmons sākumā mēginās iedraudzēties ar viņiem. Dēmoni patiesībā spēj būt ļoti draudzīgi un tavs mazais brālis var nejauši pieminēt, ka viņa jaunais neredzamais draugs Mefistofelis vēlas noslaktēt visu ģimeni. Retos gadījumos tu pats spēsi ieraudzīt dēmonu - naktī vannas istabas spogulī vai atspulga veidā uz loga. Tādā veidā viņš grib tevi pamatīgi nobiedēt cerot, ka tu nomirsi no infarkta un tiksi parauts uz elli ātrāk.

Izmaiņas garastāvoklī

Pirmā subjektīvā pazīme, ka tevī sāk iemiesoties dēmons, ir tā, ka tu vairs nejūties savā ādā. Agrāk tu biji jautrs cilvēks ar daudz draugiem, taču tagad tev nekas nepatīk, tu labāk sēdi mājās (turot rokās apsēsto priekšmetu) un īpaši nekur nedodies. Tev zūd interese par sevis apkopšanu un tavā istabā smird kā kūtī. Šajā fāzē tu kļūsti ļoti viegli aizkaitināms un vari sakliegt uz visiem vai pat nodarīt kādam pāri (it īpaši, ja viņi cenšas atņemt tev apsēsto priekšmetu). Dažkārt šo fāzi sajauc ar puberitāti vai erektiliem traucējumiem, kas ārēji izpaužas līdzīgi. Ap šo laiku cilvēks sāk dzirdēt balsis un trokšņus, kas "skan galvā" - tos dzird tikai apsēstais un tā ir pazīme, ka dēmons cenšas pārņemt cilvēka prātu.

Izmaiņas ķermenī

Viens no klasikajiem fizioloģiskajiem dēmonu apsēstības simptomiem ir apsārtušas acis. Diemžēl mūsdienās šo pazīmi bieži palaiž garām, jo visiem tāpat ir sarkanas acis no datoru monitoriem un telefeniem. Vēl ļoti bieža parādība ir brūces un ievainojumi. Tās var izraisīt gan pats cilvēks graizot sevi ar nazi vai dakšu (to darot apsēsts cilvēks nejūt sāpes, tādēļ var iebāzt dakšiņu ļoti dziļi). Otrs variants ir tāds, ka tu no rīta pamosties ar izgrebtu pentagrammu uz sava krūšukurvja. Dēmoniem patīk izpausties naktīs, kad viņus neviens netraucē. Viņi nav īpaši labi mākslinieki, tādēļ brūces un rētas uz ķermeņa parasti izskatās ļoti nožēlojami. Arī sevis neapkopšana dara savu un tu sāc izskatīties pēc reāla bomža. Dēmons tādā veiā cenšas iedragāt tavu pašapziņu.

Tev parādās superspējas

Ok, ja esi ticis līdz šai fāzei un neviens neko neparastu nav pamanījis, tad tas nozīmē, ka visiem ir dziļi uzspļaut uz tevi. Taču parasti šajā fāzē draugi vai ģimenes locekļi nolemj tevi parādīt ārstam. Labākajā gadījumā tas būs psihiatrs, kurš izrakstīs kādu haloperidolu vai paturēs nedēļu slimnīcā. Visbiežāk dēmons nolemj mierīgi šo laiku nogaidīt un tu no slimnīcas vai ārsta pārnāksi salīdzinoši labā stāvoklī. Tomēr atceries, ka dēmons ir kārtīgi iemitinājies tavā ķermenī pa šo laiku un viņš nevar sagaidīt, kad spēs to izmantot. Parasti cilvēkam parādās tādas superspējas kā - staigāt pa sienām, kustināt priekšmetus no attāluma, aizdedzināt lietas no attāluma un darīt daudz ko citu no attāluma. Taču svarīgākais no visa - tu spēsi pacelties gaisā un izlocīt savu ķermeni tā, ka pat olimpiskajam čempionam mākslas vingrošanā atņems zelta medaļu. Ja šajā fāzē tevi parāda mācītājam, ir iespēja, ka dēmonu no tevis var padzīt, taču īpaši neceri uz to - tas notiek tikai filmās.

Nepatika pret svētlietām

Ja iepriekš tu biji altārzēns, tad tagad tu altāram pat tuvu nevari pieiet, jo ķermenī rodas stipri dedzinoša sajūta. Tavi radi šajā fāzē var ļoti viegli pārliecināties, ka tu esi apsēsts - palūdz, lai kāds uz tavas ādas novieto krustiņu. Sajūta būs tāda, it kā tur censtos iededzināt zīmi ar nokaitētu dzelzi. Līdzīgi būs, ja tevi netīšām apšļakstīs ar svēto ūdeni. Ja mājās atrodas kāds Jēzus attēls, tad tev parādās vēlme tam uzspļaut un visādi citādi izdalīt sava ķermeņa šķidrumus uz tā. Šīs reakcijas pret svētlietām saglabāsies, taču ar laiku tu pie tā pieradīsi. Kad dēmons tavā ķermenī jutīsies visspēcīgāk, tev būs vēlme aiziet uz baznīcu un izdalīt savus šķidrumus tur visapkārt. Der pieminēt, ka spēcīgāks dēmons būs izturīgāks pret krustiem un tamlīdzīgiem rīkiem.

Pilnīga manifestācija

Esam nonākuši pie dēmonu apsēstības galējās robežas. Šajā fāzē izpaužas visi iepriekšminētie punkti, jo dēmonam vairs nav ko zaudēt - viņš ir ieguvis tevi un vairs nebaidās to izrādīt. Dēmons sāks runāt caur tevi kādā no izmirušajām valodām, bet dažreiz arī dzimtajā valodā, ja vēlēsies vērsties pret kādu cilvēku konkrēti - parasti viņš pastāsti visiem konkrēta cilvēka lielākos noslēpumus un šajā brīdī tava interneta pārlūkprogrammas vēsture šķitīs tīrais sīkums. Dēmons nekādā gadījumā negribēs atklāt savu vārdu, jo patiesībā viņš ir ļoti kautrīgs. Ja šajā fāzē neviens no tev apkārtējiem neko nav pamanījis, tad vai nu tev ir dīvaini draugi vai arī tu viņus visus jau esi nogalinājis. Dēmoniem ir visai savdabīga humora izjūta un tā visbiežāk izpaužas nogalinot kādu. Visbiežāk apsēstais cilvēks nogalina visu savu ģimeni un dažus draugus, bet parasti viens paliek dzīvs. Pastāv vairāki beigu scenāriji, bet tie vienmēr beidzas ar tavu nāvi. Ja dzīvi palikušais draugs mēģinās tev palīdz vai glābt, tad pēc tavas nāves dēmons iemiesosies viņā. Tikmēr tu jau atradīsies elle, taču tas jau cits stāsts...