Zinu daudziem no jums būs slinkums lasīt šo rakstu.
Bet ticiet vai nē ir vērts izlasīt.Šis ir paties stāsts par kādu pavisam neparastu lietu jeb atgadījumu.
Nolādētā ēka...137
1813
9
Ikdienas dzīvē mēs reti domājam par burvestībām un maģiju.Tikai,kad notiek kas baisi neizskaidrojams,sākam saprast,ka pasaulē var mājot arī kas tāds,kas dzīvo pilnīgā neatbilstībā materiālisma likumiem.Kaut kas tāds notika 24 gadus vecās Jaroslavļas iedzīvotājas Allas dzīvē.Meitene strādāja par ķirurģiskās nodaļas medmāsu vienā no pilsētas slimnīcām.2003.gada pavasarī Alla pārliecinājās,ka burvestības un raganas ir reālas.Viņa kopā ar vecākiem un jaunāko māsu dzīvoja deviņstāvu mājās pēdējā stāvā.Marta sākumā pirmajā stāvā notika nelaime-49 gadus vecs vīrietis nomira no pēkšņa infarkta.Marta vidū,braucot ar motociklu,nositās 19 gadus vecs jauneklis,viņš dzīvoja otrajā stāvā.Nedēļu vēlāk-atkal bēres,tagat jau ceturtajā stāvā:atgriezoties mājās,40 gadus vecam vītietim uzbruka laupītāji un viņu nodūra.
Pēc Allas vārdiem,tieši tad viņa sajuta,ka kāpņu telpā gaiss kluvis savādāks.Bija jūtams savāds saldens aromāts:”Domāju,tā bija nāves smaka,par ko biju dzirdējusi no reanimācijas nodaļas kolēģēm.Viņas stāstīja,ka palātā,kurā atrodas pacients,kam jāmirst,neraugoties uz specifisko medikamentu aromātu,allaz oz kaut kā īpaši.”
Marta pēdējā diena atnesa jaunu nāves gadījumu.Pie pieturas automašīna notrieca 78 gadus vecu vīrieti no trešā stāva.Tagat jau vairs nebija iespējams neņemt vērā acīmredzamo-mira vīrieši no konkrētās kāpņu telpas.Visi ar baisām trīsām gaidīja,cerot,ka murgainā sērija beigsies.Taču apriļa vidus atnesa jaunas bēres.Ar vienas dienas starpību nomira vīrieši no piektā un sestā stāva.Piramis-40 gadus vecs biznesmenis-no peritonības,bet 54 gadus vecs atslēdzinieks,atgriezoties mājās „jautrā prātā”,nejauši ar deniņiem uzdūrās uz asa dzelzs amatūras stieņa.Alla stāsta:”Mēs visi redzējām,ka nāve,tēlaini izsakoties,kāpj augšup pa kāpnem.Mana māte sāka uztraukties par tēvu.Devītajā stāvā-virietis tikai mūsu dzivoklī.”Nāve patiešām kāpa arvien augstāk.Apriļa pedējā nedēļā tā,izlaizot divus stāvus parādījās uzreizi astotajā.60.gadus vecs pensionēts skolotājs nomira no aneirisma.„Mana māte,indziniere ar augstu izglītību,slepus sāka uzmeklēt dievnamu,un kā pati vēlāk atzina,apslacīja visu māju ar svēto ūdeni”.Maijā nāves uzbrukumi itkā pierima.”Māte nomierinājās,taču es jutu,ka naves smaka no kāpņu telpas vēl arvien neizgaist,”-Alla nopūšas.-„Man zemapziņā kāds it kā čukstēja,ka vēl nekas nav beidzies.”
Un septembrī klusums pārtrūka:autoavārijā bojā gāja 37 gadus vecs kaimiņš,kas bija aizmidzis pie stūres.Turklāt automašīnā atradās arī viņa sieva un divi bērni,taču no viņiem neviens pat necieta.„Māte atkal sāka baiļoties,”-atceras Alla.-„Uz nervu pamataviņai pat attīstījās dermatīts.Mūsu apakšstāva kaimiņi ataicināja garīdzinieku,lai viņš pasvētītu dzīvokli.Arī māte grasījās to darīt.Taču es jutu,ka te darbojas kādi citi spēki,kas nebaidās ne svētītā ūdens,ne lūgšanu.
Reiz vakarā mēs kopā ar māsu Vaļu sēdējām virtuvē un pļāpājām.Sarunas kaut ka pašas novirzījās uz vīriešu nāvēm mūsu mājā.Un māsa ieteica:”Varbūt aiziesim pie kāda extresenca?Varbūt viņš spēs izskaidrot,kāpēc pie mums vīri mirst?”Pienāca oktobris:”Naktī sēzu savā dezūrtelpā un rakstu atskaite par izlietotajām zālēm,”-stāsta Alla.-„Nodaļā klusums.Un tikko tā padomāju,galvā kāds itka ar āmuru iesistu:drīz tavam durvīm īsta nave pieklauvēs.Knapi nosēdēju līdz dezūres beigām,bet spetiņos no rīta vanīju māsai,lai meklē kādu ekstrasensu.”
Kādā nedēļrakstā māsa uzgāja sludinājumu,kurā savus pakalpojumus piedāvāja burveceturtajā paaudzē,kas sevi dēvēja par vārdotāju Sāru.Vilcināties vairs nevarēja,un abas māsas devās pie viņas.Vārdotāja pieņēma viņas savā dzivoklī.Tas nemaz nelīdzinājās burves miteklim.Uz parasta rakstamgalda gulēja kaut kādi papīri,stūrī-fotoattēlu kaudze,bet vidū-bronzas scečturis ar vienu notecējušu sveci.Arī pati burve nelīdzinājās priekšstatam parmaģiju.Vienkārša sieviete biznesa kostīmā.Stāstīja galvanokārt Alla,un atkarībā no tā kā „krāsas sabiezēja”,vārdotājas seja kļuva arviern nopietnāka.Pēc tam viņa palūdza kādu priekšmetu,kam bijusi saistība ar minēto namu.Alla izvilka atslēgu saišķi.Vārdotja,ilgi klusēdamaaizvērtām acīm,turēja atslēgas rokā,bez skaņas lēni kustinādama lūpas.Tad strauji atvēra acis un pārsteigtajām viešņām paziņoja:”Jūsu mājā dzīvo sieviete,kurai kādreiz nodarījis pāri vīrietis.Tagat viņa tiem visiem atriebjas,uzliekot lāstu.Kā ragana viņa ir spēcīga un lāsts ir nāvējošs,taču tikt galā tomēt ir iespējams.Ragana drīz atnāks pie jums un palūgs jums kādu asu priekšmetu.Dot viņai to nedrīkst.Lai raganai nebūtu iespējams ienākt jūts dzīvoklī,iespraudiet virs sliekšņa adatu.Pārbaudes nolūkā uzaiciniet viņu pārkāpt slieksnim un redzēsiet,ka viņa atteiksies.Dazas dienas vēlāk jūsu sliekšņa priekšā būs kaut kasizkaisits.Nekādā ziņā nepieskarieties tam arrokām!Saslaukiet to visu uz avīzes un atnesiet man.Es pateikšu kas jādar tālāk.”
Trīs dienas vēlāk atgriezusies no nakts dezūres,Alla izdzirdēja pie durvīm zvanu.Palūkojusies durvju actiņā,viņa ieraudzīja nenosakāma vecuma sievieti.Alla viņu pazina-vairākas reizes abas bija satikušās kāpnēs.Svešā dzīvoja sestajā stāvā.Bija turp apmetusies aptuveni pirms gada.Brīdi vilcinājusies,Alla atvēra durvis.Apakšstāva kaimiņienemulsi smaidīja:”Atvainojiet,varbūt atcerieties mani es dzīvoju sestajā stāvā,”-viņa sacīja.”Gribēju zivju konservu attaisāmo,bet konservu nazis salūza.Vai neaizdosiet?”Alla ar šausmām vēroja piemīlīgo sievieti ar zilajām acīm,kurā nevarēja manīt nekā draudīga vai baisa.„Labi,”-pārvarējusi bailes Alla atbildēja,”ienāciet pie mums es tulīt pameklēšu konservu nazi.”-„Nu ko jūs!Man kaut kā neērti,es labāk tepat pagaidīšu,”kaimiņiene atbildeja ar to pašu mulso smaidu sejā,taču viņas acu skatiens tramīgi pašāvās augšup,kur augšējā stederē rēgojās iedurtā adata.-„Nekas,nekas,”Alla mudināja,”Ienāciet,nekautrējaties.”-Nē,nē!”svešā atteicās,un viņas seja sašķobījās grimasē.-„Ja neienāksiet ,nedošu,”Alla stingri noteica.-„Labi nekavēsu jūs ilgāk,”kaimiņiene sastostījās.”Uz redzēšanos...”
Dienu vēlāk Alla atklāja,ka durvju priekšā kāds izkaisījis sāli.Ar slotiņa saslaucījusi to uz avīzes,viņa pēc dezūres beigām devās pie Sāras.”Tagat,meitenīt,jāizdara pats galvanais.Paņem šo sāli un dodies uz tuvāko krustojumu.Lai kas tev arī nerēgotos nekādā gadījumā neatskaties.Krustojumā izkaisi savu nešļavu vējā.Un ragana tev vairs nekādas rūpes nesagādās.”
To,kas notika pēctam Alla atceras ar trīsošu sirdi.”Ja kāds cits man to stāstītu,nemūzam neticētu,”viņa atceras.„Iedomājieties skaidru rudens dienu,brauc mašīnas,cilvēki steidzas savās gaitās.Viss kā alaz.Bet es eju,man aiz muguras atskan baisas balsis,kāda neredzama roka man rausta aiz brunču malas,ķer aiz rokām un kājām.Uz ielas vēja nav,bet man brunči teju vai līdz galvai plīvo.Knapi tiku līdz krustojumam,atlocīju avīzi,vējš satvēra sāli un aiznesa.Uz zemes neviens pat gaudiņš nenokrita.Man aiz muguras kāds baisi iekliedzās,bet tad viss apklusa.”
Pēc šāda rituāla ragana itkā izkalta,sāka slimot.Ļaudis no kāpņutelpas pārstāja mirt,bet ragana gadu velāk nomira pati.Nav zinām,kam viņa atdēva savu dvēseli,bet visticamāk,ne jau nu Dievam...
