Baisi patiesi notikumi!!
Never vaļā #457
1559
15
Šodien bija pienākusi tā diena, kad ar ģimeni devāmies uz mūsu lauku vasarnīcu. Kāpēc rakstu, ka pienākusi tā diena? Jo jūs iedomāties nevarat kādi nostāsti valda tur tuvumā esošajos apgabalos. Bet ne jau no nostāstiem man bija bail, man bija bail no tā ko redzēju pagājušo reizi. Pēc tā, ko redzēju devos pie psihiatra un psihologa kuri man ieskaidroja, ka redzētais ir izveidojies manās smadzenēs baiļu rezultātā, tāpēc ka man bail no tumsas. Tāpēc vairs man nebija tik ļoti bail uz turieni braukt. Tomēr šovasar pierādījās kas cits! Turp devāmies ar manu mammu, tēvu un manu mazo māsu.
Pats interesantākais sākās otrajā dienā pēc atbraukšanas, mana mazā māsa sāka raudāt tieši trijos naktī, es pamodos un skrēju pie viņas prasīt kas noticis, bet viņa ļauni nosmīnēja un beidza raudāt. Tālāk tas pats sekoja turpākās 2 dienas, tikai nākamreiz skrēja tētis un apgalvoja, ka redzējis aiz loga kaut ko noglūnam. Uzminiet kurš vēlreiz skrēja trešajā dienā paskatīties kāpēc viņa raud? Ieskrējis istabā viņa stāvēja pret logu, un aiz loga noglūnēja seja, seja kas nav nevienam cilvēkam uz šīs planētas. Tagad mēs nekad vairs neesam braukuši uz šo vietu!
Sāksim ar to ka bieži gulēju slimnīcās, jo man ir dažādas veselības problēmas. Jau kārtējo reizi biju nonācis slimnīcā un pavadījis tur jau vairāk nekā 6 dienas. Tā bija veca un diezgan smirdīga, brīnījos kāpēc mani vispār atveda uz tādu graustu. Lai nu kā, parasti man traucēja kaut kas aizmigt, itkā smaka itkā kaut kas spiedās mugurā, bet domāju ka tās ir vienkārši sekas pēc zāļu lietošanas, ko dod man medmāsiņas. Tomēr tā viss nebija, aizvien biežāk sajutu ka kaut kas skrāpējas un sāk durties mugurā, paskatījos zem gultas tur nekā nebija.
Tas turpinājās aptuveni divas nedēļas katru vakaru līdz man māsiņa uz muguras pamanīja dīvainu skrāpējumu. Es sāku uztraukties un biju nobijies. Vēlāk man māsiņa pateica godīgi, ka šajā slimnīcā agrāk ticis iemūrēts kāds slavens cilvēks, kas šeit spokojas un cik viņi redzējuši tam vienmēr spoka veidolā rokā bijis garš ķirurga skalpelis, kas tieši atgādināja manu rētu uz muguras, bet tā vairs nebija viena, bet katru nakti parādījās ar vienu vairāk. Medmāsiņa mani nosūtīja uz citu slimnīcu jo teica, ka iepriekš bijis vēlviens slimnieks ar līdzīgiem simtomiem šajā palātā kurš pēc 6 skrāpējma arī tieši mugurā vienkārši nomira. Izmeklējumos neatklāja neko aizdomīgu, viss norādīja tikai uz šīm svītrām uz muguras.
, nekādu emociju 
