Labrīt !!! Vēlējos pastāstīt par kādu , tā varētu teikt , manu bērnības spilgtu murgu , ko jau nu vairākus gadus uzskatu kā kautko mistisku un nesprotamu .
Neatceros cik īsti man bija gadu , teiksim apmēram 9 līdz 10 gadi .
Tātad kā jau normāls cilvēks , vakarā devos gulēt , bet naksts vidū mani piecēla šausmīga sajūta , mans ķermenis paralizēts , navaru pakustēties , balss nav ,jo labi atceros gribēju bļaut Mām, mām !!! bet tas neizdevās . Es gulēju uz muguras, ar atvērtām acīm un pie pilnas samaņas , un sega bija kautkur atstumta , un man pa muguru kā ar gariem nagiem tika skrāpēts ... Es nespēdama pabļaut biju tā pārbijusies .... Tad momentā mans ķermenis atgūst kustību spēju un balss arī ir . Es skrienu uz otru istabu pie mammas , raudādama.
Vēl viens moments mēs ar mammu dzīvojām divistabu dzīvoklī , un bija tā ka mammas istabā grīda , kādam ejot čīkstēja . Bieži vien naktīs bija jocīgi trokšņi , virtuvē taburetes otrādi krita , vai trauki no plauktiem ar durtiņām krita ārā . paldies dievam ka tur vairāk nedzīvojam .
Šitam nezinu vai var ticēt bet mamma teica ka viņa gulējusi un nakts vidū piecēlusies blakus viņas gultai dēlis , kā lāva un uz tā guļ kāds vīrieša ķermenis .
