local-stats-pixel fb-conv-api

Ieslodzīts ķermenī.255

2230 8

"Apzināts stāvoklis"- šādi mediķi cauc pamošanos operācijas laikā. Arī es to esmu izjutusi un viss ko varu pateikt tas bija interesanti un bailīgi. Citiem neko tādu nekad nenovēlētu.

Es vēlējos uzrakstīt par to rakstu, jo nekur latviešu valodā informāciju par šo fenomenu neatradu.

Ļoti ceru, ka ir kāds spoks, kurš ir bijis tādā pašā situācijā, mani ļoti interesē kāda ir attieksme pret šo fenomenu, vai tas ir atstājis kādas manāmas iezīmes, utt.


Es nevēlos, lai cilvēki domā, ka tādā veidā cenšos pelnīt plusus. Es tikai vēlos informēt, ka arī Latvijā ir tādi gadījumi. Es rakstu par "apzināto stāvokli" centos jau sen uzrakstīt, bet vienmēr pietrūka drosmes pabeigt līdz galam.

Esiet veseli!

2230 8 255 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://dzīve
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 255

0/2000

atcerējos Nip / Tuck, tur arī vienā sērijā bija kaut kas līdzīgs. izklausās briesmīgi.

0 0 atbildēt

maksimums kas man ir bijis, ir ceļa operācija zem nepilnas narkozes :P

0 0 atbildēt

draudzenei kājās operācijas laikā pamodās no narkozes, bet viņu ļoti ātri (aptuveni 5-10 sekundes) aizmidzināja atpakaļ.

viņa  gan nejuta nekādas sāpēs,tikai ārstus redzēja,un dzirdēja viņus runājām.

0 0 atbildēt

Njaaa, traki baisi :( Negribētu to piedzīvot...

Man tik vienu reizi ir bijusi operācija, bet man bija spinālā anestēzija ( mugurkaulā iešpricē kaut ko un kājas vairs nejūt). Pateikšu godīgi - ar nav nekas patīkams. It kā sāpes nejūt, bet būt pie pilnas un skaidras apziņas, kad tevi ar skalpeli močī pa ķermeni, nav īsti forši... bet kad iedarbojās visādi nomierinošie līdzekļi, tad jau iestājās zināms pohujs uz visu. Atceros kā mani pēc tam stiepa gultā, likās amizanti pat. Bet bija bailes, ka kājas var neataunot jūtību.... brr :(

0 0 atbildēt

esmu zem narkozes 3x bijis, bet vienīgais kas man sakrita, ka mēģināju neaizmigt...

man ir liels bezmiegs, lai gan man ir 16...

varbūt tāpēc, ka kad man bija ~ 7-8g man norāva īkšķ  un es viņu vēroju 2h, asins strūkla bija iespaidīga..

0 0 atbildēt

Njam, filma bija redzēta, bet nebija ne jausmas, ka tā ir tik, salīdzinoši, bieža parādība.. emotion

0 0 atbildēt

Nu es paliku nomodā praktiski visu laiku kad man šuvas lika neskatoties uz to ka bija anestēzija, bet nu man nesāpēja man bija tāda viegli apreibinoša sajūta interesantākais ir tas, ka es to joprojām atceros jo tas bija ~10 gadus atpakaļ

0 0 atbildēt

manam opim tā gadījās

0 0 atbildēt

man tā ir bijis atceros tikai mazu fragmetu no tām izjūtām... man bija aklās zarnas operācija (kur redzēts ka zarnai ir acis emotion ), un uz brīdi biju pamodies... domāju ka tas bija sapnis, bet mana mamma apliecināja ka biju uz brīdi pamodies un uzreiz ārsti mani atkal iemidzināja :D

0 0 atbildēt

a kad es eju pie zobārsta es gribu bez anestēzijas, jo ar anestēziju man sāp vairāk...

tā var būt, vai tā ir kāda alerģija?

0 0 atbildēt

uhh,bail iedomāties tās sāpes. Interesants raksts

0 0 atbildēt

Par laimi zem narkozes esmu bijusi vienu reizi, kad man izoperēja aklo zarnu, un visu laiku nogulēju un pamodos tieši operācijas beigās(būtu pāris minūtes ātrāk būtu piedzīvojusi savu šūšanu ciet), kad viss ar mani jau bija izdarīts.. :) un runāju ar neizskaidrojamas lietas, nezināmu iemeslu dēļ man vajadzēja uz palātu lai izvemtos, jo operācijas zālē to nespēju izdarīt! emotion

0 0 atbildēt

paldies par filmu, noskatījos. Diez gan smaga, bet vismaz tgd ir kkāda nojauta par to visu.

0 0 atbildēt

Filma ir laba!!!

0 0 atbildēt

Reiz man likās, ka uz operāciju galga līdz savam pusmūža vecumam nenokļūšu, bet nokļuvu varmācības rezultātā. Teikšu tā, neatcerējos neko no notikušā, bet kad pamodos jutos briesmīgi, jo apkārt bija tik daudz svešu cilvēku un bābietis kurš visu laiku klaigāja - neguli! neguli! Bet tur esot pirmo reizi mūžā jutos drošībā neatkarīgi no operācijas rezultāta!

+++ Tev :)

0 0 atbildēt

Man 7 gadu vecumā bija aklā zarna,pats galvenais,nezinu kāpēc,bet es nezināju,kas ta tāda operācija īsti ir,nezināju,ka atgriež vēderu utt. Man tā bija trauma uz mūžu,jo es ar pamodos.Atceros,kā mani aizveda uz zāli,tās spilgtās gaismas,māsiņas,un es nezināju ko ar mani darīs,man ievadija narkozi un pateica,ka es aizmgšu,es skaitiju sekundes nezin kāpēc un diezgan ātri tā bilde pazuda,sākās bezfilma,tad es dzirdēju kā ārsti sarunājas un milzīgas sāpes vēderā un to,ka mani šuj jau kopā,tas ilga pailgu laiku un tad atkal bija bezfilma,bet tad jau es varēju nedaudz atvert acis un jau miglaini redzēju,ka esmu palātā,bet aizmigu un baigiiii ilgi nogulēju.Njaa,tikai kopš tā laika es drausmīgi izvairos no slimnīcām un dīvaini runāju,nedaudz raustot valodu.Un dīvaini arī tas,ka to atcerējos tikai pēc dažiem mēnešiem,kopš operācijām.emotion

0 0 atbildēt

Nu man bija aklās zarnas operācija , bet neko tādu neatceros. :S Žēl ka ar mani nā nenotika :)

0 0 atbildēt

šausmas. o_O

0 0 atbildēt

Ja  nejūt sāpes operācijas laikā, tikai uz brīdi nāk pie apziņas tad jau vēl ne tik traki, psiholoģiski var vieglāk tikt pāri, pat visām bērnību traumām, bet ja jūt visas sāpes, ķidāsanu utt. operācijas laikā, tad tas ir vnk briesmīgi. Brrr...

0 0 atbildēt

 Jūtu tev līdz, negribētos būt tavā vietā. Nu tu mani sabiedēji, man tagad būs bail no operācijām.

0 0 atbildēt
« 3  4  5  6  7 »