Labvakar, vēsā un miglainā 1.novembra vakarā, tātad Visu svēto dienā. Kā klājas pa dzīvi spoku tautai?
Pienācis tas vakars, kad tā vien gribas un arī pieklājas iedegt logā svecīti un sagatavoties ziemas aukstumam, kuru var izkliedēt ar svecīšu un citām gaismiņām, segām, tējām, smiekliem un siltām sirsniņām. Rudens nereti ir tāds pārdomu laiks. Ārā kluss, mierīgs, tumšs. Vai tas nav kā mājiens kā ar bomi pa galvu, ka laiks ieskatīties sevī? 
Un ko tur ieraudzīt? Reizēm bardaku, reizēm tukšumu, reizēm to, ka viss kārtībā. Tomēr - neko nevajag sarežģīt, viss dzīvē patiesībā ir ļoti vienkārši (kā man daudzi to apgalvo).. ;)
Šovakar vēlos padalīties ar dažiem, manuprāt, vērtīgiem ieteikumiem, kuri nākuši no pasaulē plaši pazīstama garīgā skolotāja Dalailamas. Vērtīgu lasīšanu!
