Tātad esmu atpakaļ ar 2. daļu. Ceru, ka jums patīk un komentējat, ja vēlaties dzirdēt vēl šausmu stāstiņus. Pagaidām turpinājums. Būs arī trešā daļa. Neaizmirstat novērtēt rakstu, un atceraties, ka par ieteikšanu jūs saņemat + 10 cepumus. Nu tad lasiet un izbaudiet ;)
Iepriekšējā daļa ŠEIT
Mans tētis karājās ar vadu ap tā kaklu. Tas bija savienots ar kaut ko istabā un viņš pats atradās ārā. Tiklīdz vējš viņu pagrieza, es pamanīju vēl vienu zīmi. Tā bija pienaglota pie viņa sirds.
Tā teica: „Viens šajā mājā ir beigts, vēl divi jānobeidz. Tu esi pēdējais, tāpēc izbaudi šovu”.
Tad es izdzirdēju ļaunus smieklus, kas nāca no visām pusēm. Es atkal saspicēju savas ausis un dzirdēju mazus solīšus nākam no otrā stāva. Tagad pie durvīm stāvēja zīme: „ Ir iemesls tam, ka gaismas ir izslēgtas. Ieslēdz tās atpakaļ, ja tu vari. Es tev apsolu, ka tas ko ieraudzīsi novedis tevi uz ceļiem”.
Es noņēmu nost zīmi un piespiedu slēdzi. Tā pati balss, kura smējās teica, „Es tevi brīdināju!” Es iegāju atpakaļ pa sētas durvīm un neko negaidot ieslēdzu atpakaļ gaismu. Es nokritu ceļos.
Desmit cilvēki, kurus es vispār nepazinu, bija pakārti dažādos veidos, pa visu istabu. Daži aiz kakla, daži aiz kājām, daži aiz matiem… Visiem bija izvalbītas acis un plaši atvērtas mutes. Visi karājās aptuveni pēdu virs manis Es raudāju, bet tomēr piecēlos atpakaļ. Es apsolījos nogalināt šo cilvēku. Tiklīdz es piegāju pie kāpnēm, kuras veda uz otro stāvu, es dzirdēju, ka kaut kas krīt pa tām lejā. Tā bija ar asinīm noklāta roka. Es atkal dzirdēju skaņu. Šoreiz ta bija kāja. Tad atkal roka, tad kāja un visbeidzot galva.
Manas mammas galva.
Es atkāpos uz vienu no stūriem un skatījos uz spoguļiem. Visiem spoguļiem priekšā bija beigtu cilvēku ķermeņi. Tie visi pagriezās, lai skatītos uz mani. Es gulēju zemē un raudāju. Paskatījos augšup un redzēju cilvēku, briesmoni kas bija visu šo sastrādājis…
Paldies, ka izlasīji un neaizmirsti novērtēt rakstu ar tam atbilstošu vērtējumu: + 
