Sveiki spoki! Šodien nolēmu uzrakstīt šausmu stāstiņu :) Pusi no tā. Ja bus vismaz 100 + tad likšu nākamo daļu. Neaizmirstat ielikt + , ja jums patika un dot kādas idejas nākamajai daļai :) Nu tad lasiet un izbaudiet
Cilvēks spogulī #15
Es pamodos elsojot. Es tikko redzēju sapni, bet nevarēju atcerēties, kas tajā notika. Es atbrīvojos no briesmīgās sajūtas un paskatījos pulkstenī, ir 3:00. Man nekad nav bijis bail no tumsas, bet šonakt kaut kas nebija kārtībā. Es jutos tā itkā kāds mani vērotu.
Es dzīvoju divstāvīgā mājā ar daudz spoguļiem. Mans tētis tos uzlika tā, ka ja tu stāvi noteiktās vietās, tu vari redzēt visu istabu, bet tevi nevar redzēt. Man ir ļoti laba dzirde. Kā piemēram es varu dzirdēt manu kaķi nolecam no dzīvojmās istabas dīvāna kamēr es esmu otrajā stāvā. Man vienmēr ir dīvaina sajūta, kad viss nav kārtībā. Tagad man ir tā sajūta.
Telefons sāka zvanīt. Es automātiski piecēlos, lai to paceltu. Kā es pieliku telefonu pie auss, viss ko es dzirdēju bija ka kāds elpoja vienā ritmā ar mani. Es noliku klausuli. Visas gaismas bija izslēgtas. Es varu apzvērēt, ka dzīvojamā istaba atstāju to ieslēgtu. Es kāpu lejā, lai ieslēgtu gaismu.
Aizmugures durvis bija plaši atvērtas un tagad, arī manas acis. Es pārlecu pāri mēbelēm un aizvēru durvis. Es domāju, “Tas tāpat tagad nav nozīmīgi…” Domāju, ka tas bija reflekss. Te bija piķa melna tumsa, tāpēc atvēru savas ausis un gar sienām aizvadīju sevi uz virtuvi. Paņēmu lielāko nazi no izlietnes un sagatavojos uzbrukt.
Ūdens likās biezāks un siltāks. Es mēģinu kontrolēt savas sajūtas, savas bailes. Tad es izdzirdēju pakšķošu skaņu nākam no izlietnes. Pak, pak, pak. Pasniedzos pie slēdža un ieslēdzu gaismu. Es pārbijos, kad ieraudzīju, kas radīja to skaņu.
Mans kaķis bija pakārts virs izlietnes. Tā kakls bija pārgriezts un vēders arī. Pakšķošo skaņu radīja asinis, kuras pilēja pa tā asti lējā izletnē. Mana roka un Nazis bija pārklāts ar asinīm. Tur bija kaut kas rakstīts ar mana kaķa asinīm uz sienas.
Tas teica: “Redzi ar savām ausīm, ne ar acīm. Tevi gaida liels pārsteigums”.
Es sagatavoju savas ausis jebkādai skaņai. Skaļš blīkškis skanēja no sētas durvīm. Es palēcos un atsitos pret ledusskapi. Blīkšķi turpināja skanēt, bet palika klusāki, klusāki un klusāki līdz tos gandrīz vairs nevarēja saklausīt. Es gar sienu aizvilkos līdz aizvērtajām durvīm, es tās atvēru un paņēmu savu beisbola nūju. Aizgāju līdz sētas durvīm un atvēru arī tās. Līdzko es tā izdarīju sastingu un varēju tikai nedaudz pabļaut.
Neaizmirstat novērtēt rakstu ar tam atbilstošu vērtējumu: + un atceraties, ka par ieteikšanu saņemat + 10 cepumus.