Šajā rakstā tu sastapsi dimanta planētas, zibeņus un citas parādības.
Atklātās lietas kosmosā59
990
8
Ir viegli teikt, ka kosmoss ir garlaicīgs. Planētas saules sistēmā ir tukši akmeņi, vai gāzes bumbas un nekā interesanta.. Bet īstais kosmoss ir daudz, daudz noslēpumaināks..
Dimanta planēta.
Zinātnes nozarē, kosmosam ir diezgan kaitinoša lieta. Viņiem ir tikai 5 planētu tipi - ledus planētas, mežu planētas (kā Avatarā), tuksnešu planētas, lavas planētas u.c.
Bet zinātnieki ir izpētījuši vismaz 700 planētas ārpus saules sistēmas un nonākuši pie šīs - PSR J1719-1438 b. Tā nesatur jocīgas gāzu masas, bet gan sastāv no tīra dimanta.
Gigantisks lietus mākonis.
Šī ir vēlviena lieta, ko nebūsi redzējis kosmosa filmās. Kosmosa kuģis nevar izlidot cauri lietus mākonim, jo tam pielīst logs. Iedomājies, ja tu to redzētu sci-fi filmā (Pilots:"Ak nē, es neko neredzu dēļ šī kosmiskā lietus!") tu iespējams kārtīgi nosmietos. Vai viņi ir bijuši kosmosā?
Uzmini nu? Zinātnieki ir atklājuši gigantisku lietus mākoni, kurš pagaidām ir lielākais zināmais ūdens masīvs visā visumā. Un kad viņi saka gigantisks, viņi nerunā par Klusā Okeāna lielumu. Viņi runā par 100`000 reižu lielāku nekā saule. Šis ūdens mākonis satur 140 triljonu reizes vairāk ūdeni, nekā zemes okeāni. Ko tas nozīmē? Kosmosa haizvis :D
Zibeņošana!
Nepareizi! Zinātnieki jau kādu laiku ir pētījuši un atklājuši, ka zibens nav unikāls tikai zemei. Viņi atklājuši zibeņošanu arī uz Marsa un Saturna. Vienīgais ko viņi nezināja ir tas, ka zibens mākonis var uzrasties jebkurā kosmosa vietā ar spēku kas salīdzināms ar 30 triljonu zibens spērieniem. Tā kopējais spēks ir 50 miljonu tonnas elektrības (nepareizi ganjau uzrakstīju, bet nezināju kā iztulkot)
Šis trakais zibeņotājs ir atrasts blakus 3c303 galaktikai. Diemžēl tas nav nekas foršs, tas tikai zibeņo elektrisko matēriju 150`000 gaismas gadu tālumā, atklātā kosmosā.
Varbūt to nevar salīdzināt ar pērkona negaisu.. Iedomājies vienkāršu zibens spērienu, kurš ir uz pusi garāks kā piena ceļa galaktika.
Kā jau visas foršās lietas kosmosā, to radījis melnais caurums. Astronomisti izpētījuši, ka milzīgais melnais caurums atrodas 3c303 galaktikas vidū ar nežēlīgi spēcīgu magnētisko lauku, kas to saražo lielos daudzumos elektrības. Kā fakts, tas ir lielākais zināmais elektrības ražotājs visā visumā, mēs tam varētu aizbraukt pakaļ un savākt to 2 miljardu gaismas gadu attālumā, vai ne?
Aukstā zvaigzne.
Šī ir pirmā mācība par kosmosu - Saule ir karsta. Pirms tu zini, no kā tā ir veidota, vai kā tā radusies, tu zini - tā ir karsta. Kad tu sāc iesaistīties zinātnē, tu saproti, ka tev ir bijusi taisnība. Tās virsma ir 10`000°F karsta un vēl tūkstošiem reižu karstāka tās kodolā. Ko mēs zinam, ir tas, ka tu tur negribētu nolaisties, jo pat nesasniedzot tās atmosfēru tu jau iekšēji un ārēji būtu sadedzis.
Par ko šis stāsts? Zinātnieki izpētījuši, ka ne vienmēr tā notiek. Piecus mēnešus pētot zvaigzni, kas ir tikai 20°C karstāka par McDonalds kafiju, izpētot to vairāk sapratuši, ka tā ir vēl aukstāka. WISE 1828+2650 ir tikai 80°F karsta un tas nozīmē, ka mēs pa viņu varētu lēkāt kosmosa ķiverēs un šortos.
Zvaigzne, 1`500 reižu lielāka par Sauli.
Visgrūtāk ir izprast saules sistēmas izmēru attiecību starp planētām. Ja tu esi redzējis saules sistēmu modeļus, tad esi sapratis, ka nevar noteikt, cik reižu saule ir lielāka par zemi.
Saule ir 109 reizes lielāka par zemi. Kā faktu, mums to nekad nemācīja skolā,ir tas, ka saule ir lielākā zvaigzne, ka tā ir liela.
Bet iedomājies cik liela saule ir attiecībā ar zemi. Tagad iedomājies piecas reizes lielāku planētu. To nevarētu attēlot, jo tas būtu liels dzeltens aplis, bet mūsu saule būtu tikai mazs dzeltens pikselis tavā monitorā.
