Franču dzejnieks 1960.gadā tika atzīts par ‘’dzejnieku, kurš mira par Franciju’’.
Norvēģu rakstnieks, gleznotājs un žurnālists, kuram bija liela ietekme mākslā un kultūrā. Starp citu, viņš dzimis Rīgā.
Franču dzejnieks 1960.gadā tika atzīts par ‘’dzejnieku, kurš mira par Franciju’’.
Norvēģu rakstnieks, gleznotājs un žurnālists, kuram bija liela ietekme mākslā un kultūrā. Starp citu, viņš dzimis Rīgā.
Līdz 1961.gadam daudzi viņa darbi bija aizliegti ASV.
Uz jautājumu – Ko Jūsu izpratnē nozīmē būt dzejniekam? Žans Kokto atbildējis: ‘’Rakstīt, neesot rakstniekam’’. Tas ie tik vienkārši!
Tēvs, lauku mācītājs, cerēja, ka dēls ies viņa pēdās. Bet viņš izšķīrās par labu mākslai. Un tas nebija viegli.
‘’Baltā grāmata’’ ar tās vienkāršajām ilustrācijām lieliski attēlo to laiku dzīvi laukos. Pretstatā gleznās ir smalki niansētas krāsas un kompozīcija.
Anšlavs Eglītis strādājis arī laikrakstā ‘’Jaunākās ziņas’’ un žurnālā ‘’Atpūta’’.
Viņu vairāk pazīstam kā kinorežisoru. Un ne velti – trīs viņa režisētās filmas ieguvušas ‘’Lielo Kristapu’’ kā labākā filma.
Viņas vīram, Viktoram Eglītim, nebija tālu jāmeklē savu literāro darbu ilustratoru. Tas bija līdzās.
Viņas pirmā grāmata izdota 1942.gadā. Kopā uzrakstītas 20 grāmatas, kuras pati arī ilustrējusi, un daudzi bērni pasauli sāka iepazīt ar šīm grāmatām. Un ne tikai Latvijā, grāmatas tulkotas un izdotas vairākās citās valstīs.