http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-3/732063
Nozvanīja modinātājs. Negribīgi izstaipījos uz paskatījos uz pulksteni. Tas rādīja 8 no rīta. Izpletu acis, jo es kavēju pirmo stundu jau. Ātri piecēlos kājās, tad sameklēju džinsus, kādu siltu džemperi, un zeķes. Pēc brīža jau tas viss man bija virsū.
Tad paķēru somu, kuru biju vakardien sakrāmējusī un devos uzvilkt apavus un jaku. Iznākusi ārā no istabas saskrējos ar māsu.
“Skaties kur ej!”es nikni uzrūcu.
Es nekad tā nebiju teikusi, bet tas man paspruka instinktīvi. Uz reiz pēc šiem vārdiem atausa viss kas vakardien notika.
“Ko tu šodien esi tik pūcīga, ko tu naktī esi darījusi?”māsa jautāja un pēc tam iesmējās.
Neskaidri uzlūkoju viņu. Vai atkal šis būs kāds joks?
“Glābu tevi, bet izskatījās, ka tev manu palīdzību nevajadzēja!”atkal nikni norūcu, un māsa uz mani paskatījās, it kā es nesaprastu ko es vispār murgoju.
“Es vakardien nekur neesmu bijusi. Neesi to visu nomurgojusi?”māsa ar smaidu jautāja.
Nē es apzinājos, ka es vakardienu noteikti nespētu izdzēst ārā no atmiņas!
“Varu tev pierādīt, ka naktī esmu zvanījusi.”mierīgi noteicu, un izvilku no somas telefonu.
Tad to atbloķēju vaļā un paskatījos zvana vēsturē. Man aizsitās elpa, nekas šeit neliecināja par to, ka es būtu zvanījusi viņai naktī.
“Nu redzi. Piedod laikam jau šī ir sazvērestība pret mani vai arī tu pa tiešām esi murgojusi naktī. Ieteiktu aiziet pie ārsta vai labāk pie psihologa.”māsa to visu pateica mierīgi, un tad veltīja man nicinošu skatienu.
Es pārsteigti uzlūkoju viņu. Viņa nekad nebija tā darījusi. Dziļi sevī biju diezgan aizvainota, es nevarēju to visu vienkārši nosapņot!
“Un kāpēc tu brūc man tā virsū? Es vakardienu ļoti labi atceros, bet varbūt tev bija kāda amnēzija?”dusmīgi uzkliedzu viņai virsū.
Ja viņa bija iesākusi šo ķīviņu, tad es arī to turpināšu. Nebiju tā kas pie katra pagrieziena padodas, es viņai pierādīšu, ka viņa ir tā kas šeit tagad murgo!
“Pierādi, to ka es vakardien nebiju šeit, pierādi man to!”māsa hipnotizējoši noteica un tad pagriezās uz savas istabas pusi.
“Ja vēlies arī pierādīšu!”nokliedzu viņai pakaļ, un tad ar nemierīgu prātu devos uzvilkt kurpes, un tad jau uz skolu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-5/732297
