Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #84
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #853
50
0
Mammai nepatiks mana jaunā kaklasaite un tas ko es izdarīju ar griestiem. Ja es to spēšu pievienot pietiekami ātri, tad varbūt tā paspēs mani nogalināt pirms to izdarīs mamma.
Kādreiz es biju lūriķis. Es izbaudīju naktīs lūrēt pa logiem un vērot kā man nepazīstamas meitenes izģērbjās. Es šo prieku izbaudīju un tas mani uzbudināja līdz kādā naktī es redzēju kā kāda meitene vispirms novilak visas savas drēbes un pēc tam savu ādu.
Es vienmēr brīnījos kāpēc mans ventilātors skan tā itkā viņš raudātu. Tas man nekad netraucēja līdz brīdim, kad kādā karstā vasaras naktī pazuda elektrība.
Viņa mute rada kliedziena kustības, taču no tās neiznāk ne skaņa un mans dēls klusē, viņa ķermenim esot šoka stavoklī, kamēr es kliedzu viņa vietā. Viņa tēvs saka:”Kas viņu nenogalina, padarīs viņu stiprāku,” tajā pat laikā nometot mūsu bērna akurāti nogriezto kreiso mazo pirkstiņu pie dēla kājām.
Mans tēvs saka man, lai es dodos gaidīt viņu augšstāvā. Es lieliski zinu, ka tas nozīmē, ka man jādodās uz viņa istabu un tur jāizģērbjās. Es ierodos viņa istabā un sāku lēnām izģērbties, iedomajoties, kas sekos tālāk. Es nesaku ne vārda, neizjūtu kaunu, bailes, sāpes vai jebko citu, ko kādreiz izjutu šajās situācijās. Es tikai noguļos viņa gultā un gaidu.
Tev patiks šie raksti
