Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #83
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #841
Meitene ar kuru iepazinos mēdz ģērbties kā dzīvnieks. Es tikai brīnos kāpēc viņa tā dara tikai tad, kad ir pilnmēness Un viņai izdodās saģērbties tik veiksmīgi- viņa uzliek asus mākslīgos nagus, viņas kostīms apsedz pat seju un iekļauj asti un kauc vērojot mēnesi.
Kā izrādās tu vari dzirdēt okeānu, ja pieliec gliemežvāku pie auss. Ja tu dzirdu kaut ko citu tad ir jau par vēlu- viņi jau ir paspējuši tevi atrast.
Es ļoti ienīstu, kad man sanāk piededzināt pusdienas. Par laimi kaimiņiem ir vēl viens suns.
Mammīte man turpina atkārtot to, lai es eju atpakaļ gulēt. Es viņai visu laiku atkārtoju to, ka es vairs nelīdīšu atpakaļ zem zemes.
Manas sievas bērēs es noliecos, lai noskūpstītu viņu uz ardievām un pateiktu, ka mīlu viņu. Kad es pieliecos, viņa nočukstēja:”Tu samaksāsi par visu ko tu esi man nodarījis.”
Pēc 15 gadiem es pieradu pie tā, ka mana meita slēpjās skapjos. Bet, joprojām, kad es ņemu savu mēteli katru rītu, es esmu pārsteigts ieraudzīt to, ka viņas ķermenis nav sapuvis pietiekami daudz, lai nokristu nost no āķa.
Viņi skrēja un skrēja pretī savam mīļotajam, kuru nebija redzējusi gadiem. Tikai tad viņa saprata, ka viņš ir zaudējis aci, daļu savas miesas un velkas viņai pretī ar tukšu, naida un izslakuma pilnu skatienu.