Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #58
Tavu draugu Helovīna ballītē, tu sajūties noguris un dodies uz viņu pagraba dīvānu uz kura iemiedz. Kad tu pamosties, tu nedzirdi nevienu augšstāvā, tāpēc tu nokāp no dīvāna un doies uz kāpnēm. Kad tu tiec augšstāvā tu sev par briesmām ieraugi visu grīdu piecūkotu, netīru un pārklātu ar savu draugu līķiem. Tu centies skriet galveno durvju virzienā, kad pamani vīrieti pie loga, kurš blenž tev tieši virsū.
Esot viens pats mājās tu sāc laisties miegā, līdz tu sadzirdi skaļu, lūstošu skaņu nākam no apakšstāva. Tu noturi to par kāda priekšmeta krišanu, līdz sadzirdi, ka čīkst kāpju pakāpieni. Tu novel vainu uz mitrajām grīdām. Tu nedzirdi neko citu un sāc atkal iemigt, līdz pamani ēnu noslīdam gar tavām durvīm.
Tu ieguvi lielisku darījumu ar iespēju palikt pa ankti piecu zvaigžņu viesnīcā Ņuorleānā. Bet, kad tu ieej savā istabā tu ieraugi to nosmērētu ar asinīm pilnīgi visur. Tu skrien uz guļamistabu, bet pa ceļam nejauši kaut kam iesper. Tu paskaties un ieraugi istabenes ķermeni, sagrieztu gabalos un iespraustu ventilācijas šahtā.
Ir deviņi no rīta un tavs dēls raksta tev, ka grib satikt tevi viņa dzīvoklī pēc divpadsmit stundām. Kad tu tur nokļūsti, divpadsmit stundas vēlāk, mirklī, kad taisies pieklauvēt tu saņem vēl vienu sms, šoreiz no tavas bijušās sievas, sakot, ka viņa tiko ir atradusi tavu dēlu mirušu. Tu gatavojies viņai atbildēt, ka dosies mājās, lai to visu izrunāt seju pret seju, kad saproti, ka šo sms no viņas saņēmi pirms trīspadsmit stundām.