Tulkoti, īsi šermuļus uzdzenoši stāstiņi #343

Pirms dažiem gadiem mamma un tētis izlēma, ka viņiem vajag atpūtu un tāpēc viņi devās atpūsties pa nakti pilsētā.Viņi piezvanīja savai uzticamākajai auklītei. Kad auklīte ieradās abi bērni jau saldi gulēja, tāpēc auklīte tikai  sēdēja tuvumā un laiku pa laikam uzmeta aci vai ar bērniem viss labi. Vēlāk auklīte sāka garlaikoties un devās paskatīties Tv. Viņa nevarēja skatīties to pirmajā stāvā (jo tur nebija pieslēgts kabelis, lai berni nesaskatās par daudz mēslu). Tāpēc viņa pazvanīja vecakiem un jautāja vai drīkst paskatīties viņu guļamistabā. Vecāki piekrita. Auklītei bija pēdējais lūgums – vai viņa var apklāt eņģeļa statuju ārpus vecāku guļamistabas ar palagiem, jo tā viņu totāli biedē. Klausulē bija mirklis klusuma un tad tēvs lika savākt bērnus un mukt prom, jo viņiem nepieder tāda statuja. Policija atrada abus bērnus un aukli guļam viņu pašu asinīs trīš minūtes pēc zvana. Nekāda statuja netika atrasta.

Mēs nopirkām vecu māju – es un mans puisis. Viņa uzdevums pārvērst veco virtuvi par mūsu guļamistabu. Mans uzdevums tikt vaļā no vecajām tapetēm, jo iepriekšējais īpašnieks ar tām bija nolīmējis katru sienu un pat griestus. Tās plēst bija grūti un sajūta atgādināja to sajūtu, kas rodās, kad plēs nost kreveles no pušumiem vai apdegušo ādu no jaunās ādas. Interesantākais ir tas, ka zem katra stūŗa, katrā telpā ir ierakstīts cilvēka vārds un datums.  Ziņkārība mani pieveica tāpēc, kādā vakarā ieguglēju vienu no cilvēkiem un datumiem. Es uzzināju, ka viena no cilveku vārdiem atbilst, kāds pazudis cilvēks un tā pazušanas datums sakrīt ar uz sienas ierakstīto datumu. Rīt pierakstīju visus vārdus un datumus. Pētot guglē, izrādījās, ka tie pilnīgi visi ir pazuduši cilvēki un ierakstītie datumi visiem sakrīt ar pazušanas datumu. Sazvanījām policiju, kura atsūtīja nozieguma vietas izpētes komandu. Es dzirdēju, kādu no darbiniekiem sakām:”Jā, tas ir cilvēks.” Uz manu jautājumu, kas par cilvēku, ko viņs ar to domā, es saņēmu atbildi:”Kundze, kur ir materiāls, kuru noņēmāt no sienas? Tās nebija tapetes, kuras jūs noņēmāt.”