local-stats-pixel fb-conv-api

Trauslais augums. 65

116 1

Piedodat, ka tik sen nebiju likusi nākamo daļu, bet skola un mājas darbi nu jā.

Jā kāds neatceras, kas iepriekšējā daļā notika, tad te paskataties-http://spoki.tvnet.lv/literatura/Trauslais-augums-5/689592

„Ko?”nokliedzu un pakāpos soli atpakaļ.

Es to biju tik rūpīgi slēpusi, kā viņš varēja uzzināt.

„To ko dzirdēji! Neizliecies tik nezinoša!”Ivars bezkaislīgi noteica.

Man nebija ko atbildēt viņam pretim. Viss jau bija pateikts!

„Saulīt, tu domāji ka viņš tik viegli pieņems ka tas nav viņa dēls? Tu domāji ka tu viņam esi viss svarīgāka?”viņs sacīdams pie gāja pie vienas sienas.

„Nesauc mani par saulīti!”nikni nokliedzu, jo šis vārds vēstīja par manu pagātni.

Viņš pasmīnēja, tad lēnām pietupās.

„Zināji ka abiem vecākiem ir vienlīdzīgas tiesības uz savu bērnu?”viņš sašutis pajautāja, un tad lēnām nolika zemē Andrīti.

„Neliec viņu zemē!”es iekliedzos, jau grasījos viņam mesties klāt, bet viņš atkal pietuvināja nazi pie Andrīša, kas lika man apstāties.

„Nenāc viņam tuvāk!”Ivars čukstus noteica un paskatījās uz Adrīti.

„Tev nemaz viņš nav vajadzīgs!”nokliedzu un saviebos.

Ivars nolika malā nazi un pieskaras Andrīša sejiņai. Es ievaidējos un pagāju mazu solīti viņiem tuvāk. Andrītis bija aizvēris acis, kas man radīja nelielu mieru.

„Tev taisnība! Tādi zīdaiņi kā viņš man noteikti nav vajadzīgi!”viņš saprotoši noteica un piecēlās kājas atstādams Andrīti zemē.

„Kas tad tev ir vajadzīgs?”riebumā jautāju.

Viņš neatbildēja uz reiz. Ivars notupās uz grīdas paņēma nazi un piecēlās kājās.

„Tu mana, saulīt!”viņš pārliecās pāri Andrītim

Bezspēkā uzlūkoju viņu. Ja es pateiktu ka negribu, tad viņš gribētu Andrīti nogalināt.

Manas rokas bezspēka nokārās.

„Tā tad tu esi izvēlējusies!”viņš priecīgi noteica un paskatījās uz Andrīti.

„Nē!”nokliedzu un sāku skriet pie Andrīša.

„Tā bija tava izvēle!”viņš uzjautrinoši teica un trieca pret Andrīti nazi.

Es izmisīgi iekliedzos. Vienā mirklī es biju pazaudējusi visu kas man ir bijis svarīgs. Rokas piekļāvās pie sejas un es sāku kliegt un raudāt.

Dzirdēju kā viņš iesmejas.

Mans niknums un lielais zaudējums mani smacēja. °

Man vairs nebija ko zaudēt. Nu vairs nē.

116 1 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Es drusku nesapratu... ko viņa ir izvēlējusies? kāpēc viņš nogalināja bērnu? arī izlasot iepriekšējo daļu (atvainojos par izteicienu) neierubīju..

0 0 atbildēt
„Tā tad tu esi izvēlējusies!”viņš priecīgi noteica un paskatījās uz Andrīti. „Nē!”nokliedzu un sāku skriet pie Andrīša. „Tā bija tava izvēle!”viņš uzjautrinoši teica un trieca pret Andrīti nazi. Wtf?? Tev vispar tada jociga attieksme pret lasitajiem..
0 0 atbildēt

Viņš viņu nogalināja?!(zīdaini) emotion  

0 0 atbildēt