Sveiki atkal! Sodien vēl viena daļa. Ceru, ka patīk.. Lēnām jau tuvojas beigām. Iepriekšējā daļa- http://spoki.tvnet.lv/literatura/Traka-Vasaras-Nometne-26/691024 Jauku lasīšanu!
- Aiziet, aiziet, ašāk!- , Zane mudināja mani pasteigties, kamēr es ģērbos.
Mēs abas bijām tik saspringtas. Tad mājiņā atgriezās arī Rūta.
- Kas te notiek? Kur jūs ejat?- , Rūta jautāja un skatījās uz mums.
- Nu ... Em.. Nav laika, pēc tam pastāstīšu , - teica Zane un bīdīja mani uz durvju pusi.
Atstājām Rūtu nesaprašanā.
Skrēju un sekoju Zanei.
- Kur viņi būs?- , es aizelsusies jautāju draudzenei Zanei.
- Vienkārši.. Seko... Man- , Zanei arī nebija viegli parunāt.
Nesapratu, kāpēc tik ļoti vajadzēja steigties, tie vecaki taču varēja arī drusku pagaidīt.
- Vai vēl.. ilgi?! Es drīz vairs nevarēšu paskriet..- , es kliedzu Zanei.
- Nu, rekur jau viņi ir!- , Zane nikni uzlūkoja mani ar skatienu ,, viņiredzējakāmēsbļāvām".
Es ar Zani piegāju klāt Dāvida vecākiem. Viņi mani nepārsteidza. Dāvids bija ļoti līdzīgs savam pievilcīgajam tēvam pēc ķermeņa uzbūves, taču viņam bija mātes acis un mati. Es viņu priekšā sajutos tik parasta un niecīga.
- Labi, tad nu es iešu.- , Zane noteica un aizgāja viena prom.
Jutos tik saspringta.
- Vai tev viss labi?- , Dāvida māte man jautāja.
- Jā.. Cik es sapratu, jūs.. gribējat ar mani runāt, vai ne?- , es neveikli jautāju.
- Jā, gribējam gan. Labi, ka tava draudzene Zane tevi atveda.- , Dāvida tētis man atbildēja.
Es pasmaidīju, likās , ka pazīstu viņus.
- Starpcitu mans vārds ir Marija un viņš ir Dereks.- , Dāvida mamma Marija iepazīstināja sevi un tēvu.
- Mans vārds ir Elizabete- , pieklājīgi noteicu.
Vēljoprojām nesapratu, kāpēc viņiem es biju vajadzīga. Te nu es stāvēju un muļķīgi smaidīju skatoties uz burvīgajiem vecākiem..
- Bet atgriežoties pie lietas, kāpēc esam šeit... - , Dereks ierunājās..
- Jā?- , es centos būt pati uzmanība.
- Lieta tāda, ka ...tu noteikti pazīsti mūsu dēlu Dāvidu.. pareizāk sakot, tu pat biji kopā ar viņu, vai ne?- , Marija man prasīja.
Man šis jautājums nepatika.. Tas bija kautkā jocīgi.. Kāpēc bija ar to jāsāk?
- Nu... Jā. Tā varētu teikt. - , es jutos sasarkusi.
- Pēc tam, kad šeit atklājās viņa spējas tu redzēji , kā Dāvids teleportējas uz paralēlo pasauli, vai ne?- , Dereks turpināja man jautāt.
Tik okšķerīgi vecāki. Šķiet viņi par mani un Dāvidu gribēja uzzint ik katru sīkumu.
- Jā, es redzēju kā viņš pazūd.- , nedaudz mierīgāk un drošāk atbildēju Derekam.
- Vai tu kādam esi teikusi par viņa spējām?- , Marija nopietni man vaicāja.
Es jutos kā ielenkta vilku barā.
- Protams, ka nē.- , es nopietni atbildēju.
Par ko viņi mani uzskatīja? gan jau , ka par kautkādu bīstamu cilvēku, kas to vien kā grib, kā nosūdzēt īpašos.
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Šoreiz tāda īsa daļiņa!
