Tīrelī. [3]9

Var palūgt atsauksmes?

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tireli-2/734044

Vīrietis, kura stāvs ir sastindzis tikai dažu soļu attālumā no manis, atgādina marmorā kaltu statuju. Viņam ir skaisti izteikti, nopietni vaibsti, smalki veidotas, sievišķīgi maigas lūpas, aristokrātiski bāla āda un mīksti, pusgari blondi mati, kuri savādi kontrastē ar sarauktajām, melnajām uzacīm, zem kurām paslēpušās dīvaini dziļas, diviem pelēkiem bezdibeņiem līdzīgas acis. Viņa tuvums pakrūtē liek iekņudēties savādiem tauriņu spārniem. Klusums ieilgst un vīrietis nepārstāj lūkoties manā virzienā. Viņa seja ir neko nevēstoša un auksta, vaibsti ir savādi nocietināti. Vīrietis noteikti domā, ka esmu necila kalpone, kas nezinot robežas, nepieklājīgi vārtās viņam atvēlētajā gultā.

- Lūdzu atvainojiet, ser. - klusāk par čukstu nomurminu un cenšoties izspraugties ārā no istabas, uz skausta sajūtu vīrieša silto elpu. Viņš sastindzis lūkojās manī un ar savām bezdibeņiem līdzīgajām acīm cenšās notvert manu kautro skatienu, bet es nespēju atbildēt. Es negribu pazust. Mani sirdspuksti savijās ar viņējiem. Klusums ir savienojis mūs vienotā melodijā. Tā ir tik dīvaina sajūta. Vīrieša staltais augums šķietami speciāli ir novietots tieši durvju vidū, neļaujot man viegli izkļūt no telpas. Mūsu plaukstas nemanot saskarās. Kad esmu gaitenī, manu skaustu vēljoprojām dedzina viņa dziļais, savādi aukstais un neizprotamais skatiens. Es neatskatos.

~~~

Ar pirkstu galu atglaužu kādu viegli viļņainu matu šķipsnu un rūpīgi aizlieku to aiz auss. Mana plauksta vēljoprojām karst no vīrieša pieskāriena. Stingri apvilktā korsete atņem pēdējo elpu un man cenšoties elpot, pār lūpām nāk vienīgi klusi sēcieni. Apjaušot, ka šis vēsais vīrietis ir Serēnas izraudzītais līgavainis, kaut kur krūtīs iedur neapzināts asmenis. Mana māsīca patiešām ir skaista, pat ja es vēlētos, es nespētu viņai līdzināties. Viņas aristokrātiskais skaistums noteikti spēs vīrietim atmaigt. Izgāžu krūšukurvi un lūkodamās savā spoguļattēlā, cenšos atdarināt Serēnas izteiksmīgās krūtis. Apgriežos ap savu asi, censdamās spoguļattēlā atrast ko neatklātu. Viss mans augums ir neizteiksmīgs, āda ir vienveidīgi bāla, ap pleciem, kā neizprotams raksts plešās gaiši vasarasraibumi. Man nav ne izteiktas pēcpuses, ne krūšu, kas padarītu mani par sievieti. Arī mani, gari blondo, viegli viļņaino matu ieskautie vaibsti ir neizteiksmīgi bāli, gaišās lūpas saplūst ar tās toni, tikai dziļās mandeļveida acis ir vienīgais, kas liek man izskatīties dzīvai.

Uz auguma uzslidinu no pieticīga auduma pašūtu kleitu. Tā savelkās pie vidukļa un tālāk slīd smagās , liegi skarot zemi tā atsedz garo kaklu, smalki veidotos atslēgas kaulus un dziļo kakla bedrīti.

~~~

Es stāvu nomaļus no tēvoča un tantes. Man netālu, nepacietīgi mīņājoties uz papēžiem, ietērpta greznā, zaļa samta pašūtā kletā, stāv Serēna. Audums jaunajai sievietei pieguļ gluži kā otrā ādā. Viņa izskatās skaista, tumšajos matos ir iepīti smalki, tumsā mirdzoši ziedi. Ievērojusi, ka veros viņas virzienā, Serēna pārstāj mīņāties un viegli pasmaida. Nomaļus, viegli atbalstījies pret bālu marmora kollonu stāv Eimoss, uz viņa lūpas kaktiņa vēljoprojām ir palikusi nelielā asins pile, kas ir vienīgais liecinieks par mūsu saķeršanos.

Nekad neesmu redzējusi tik daudz cilvēku vienkopus. Visās pirmā stāva zālēs ir pilns ar cilvēkiem, kuri ietērpti greznākajā zeltā un dārgākajā zīdā, griežās polonēzē. Gaiss ir pildīts ar smiekliem, mūziku un smalkiem tabakas dūmiem. Ik pēc katras dejas pie mums aiz pieklājības pienāk viesi un dziļi paklanījušies, uzsāk daiļrunīgu sarunu par burvīgo mūziku un laiku.

Kad biju jau iemanījusies pie katra viesa monotoni palocīties, pēkšņi tante sarosās un piebikstījusi Serēnai sānā, piekārto kleitu. Māsīcas gaišā seja saviļņoti piesarkst. Ieinteresēta paveros Hamingtonu ģimenes skatienu virzienā un sastingstu. Man nekavējoties ir jāpazūd. Pāri visai deju zālei, vecāka vīrieša un rudu matu ieskauta zēna pavadībā, pie mums nāk viņš. Viņš. Serēnas izraudzītais līgavainis.