›

Tīrelī. [2]5

187 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tireli-1/733580

Attopos tikai tad, kad mana dūre atkārtoti triecās pret Eimosa krūšukurvi. Mans trauslais augums ir virs viņa. Ar katru nākošo sitienu es dziļi sevī sajūtu dīvainu brīvību. Es situ. Atkal un atkal, līdz mana bālā plauksta pulsē un viņa bezveidīgie vaibsti, ik pēc katra sitiena sāji samiedzās. Mana saraustītā elpa klusi skar viņa kaklu, pakrūti kutina klusa vainas apziņa. Viņš ir vājš, viņam nebija jāpakļaujas sievietes sitieniem. Pēkšņi es sastingstu un aizturējusi sitienu, ļauju plaukstai noslīdēt gar sānu. Ko es daru? Sķiet, esmu pamodusies no sapņa. Klusi aizveru acis un smagi izelpoju. Dāmām nepiedienas izrādīt jūtas. Zem mana auguma, Eimoss ir sāpēs samiedzis seju, gar viņa lūpas kaktiņu slīd klusa asins lāse, iezīmējot viņa zodu un kaklu. Truli noraugos kā telpā, sadzirdējušas troksni un Eimosa aizturētos, vājos smilkstus, iesteidzās istabenes un tām pašā priekšā, grāfiene Miss. Hamingtone. Pēdējais ko redzu pirms manu trauslo augumu kādas rokas iznes no telpas, ir Eimosa iešķībais, pašpārliecinātais un aukstais smaids.

~~~

- Sieviete nedrīkst tā uzvesties. - krustmātes striktā balss apvijās ap augumu un smagi uzguļās uz pleciem. Man ir jāsatur sevi rokās, lai es nesāktu raudāt un nesabruktu tepat uz zelta pavedieniem izšūtā paklāja. - Tev būtu jābūt pateicīgai,- mēs tevi pieņēmām, apģērbām, uzaudzinājām, kamēr tavi vecāki paši sev padarīja galu. Mēs tev devām pašu labāko, bet kā tu mums par to atdari? - sievietes labi saglabātajos vaibstos ieslīd auksta, tukšuma ieņemta ēna. Šis ir viltus jautājums, viņa to jautā tikai tādēļ, lai pati uz to varētu atbildēt. Manas aiz muguras sadotās plaukstas ir noklātas ar aukstiem sviedriem. - Neko. Un vai zini, Letīcija Aļaska? Es esmu vīlusies. Biju domājusi, ka mūsu skološana, dārgās gubernātores un izcilās etiķetes, tev liks no mežones pārvērsties labi audzinātā, jaunā dāmā, bet laikam tevi nav iespējams labot. - kaklā sakāpj milzīgs, rūgts kamols, liekot man klusi aizvērt acis un izelpot. - Mēs tavā labā esam darījuši tik daudz, bet ar savu nepiedienīgo uzvedību, tu visu izsvied vējā. Tikpat labi mēs tevi varam izsviest kādā bērnu namā vai vēl sliktāk,- uz ielas. - sieviete pieceļās un ejot, viņas garās kleitas audums čaukst pret grīdu. - Šodien, Hamingtonu ballē būs tava pēdējā iespēja sevi pierādīt. - viņa samiegusi savas šaurās acis nosaka. Šī balle ir gaidītākais notikums gadā, to vienmēr apmeklē sabiedrības ietekmīgākie un svarīgākie cilvēki. Katru gadu esmu no tās izvairījusies un netaisos to apmeklēt arī šoreiz. Greznās kleitas, antīkās dārglietas, korsetes un smalkie smaržu mākoņi dara mani vien nelaimīgu. - Tu tur ieradīsies korsetē, zeķēs un kleitā, pieklājības pēc uzkavēsies polonēzes laikā un klusi pazudīsi. Tu nedrīkst runāt vai izdot deju nummurus. - tante riņķojot ap manu augumu strikti nosaka. - Tagad ej sakārtot viesu istabas un kad esi visu pabeigusi, vari sākt gatavoties. -

~~~

Šī ir pati greznākā viesu istaba visā Hamingtonu muižā, sienas ir rotātas ar smalki veidotiem, zelta un sudraba vijumiem, purpursārtais paklājs ir maigs un patīkams, gleznotos griestus rotā milzīga kristāla lustra un skats kas paverās pa logu, skatam atklāj skaisto muižas dārzu un iebraucamo ceļu, kas jau nemanot ir piepildījies ar greznām karietēm.

- Kam ir domāta šī istaba? - cenšoties ignorēt balsī klusi iezagušos izbrīnu, uzrunāju kādu aizkavējušos istabeni, kura klājot gultu, jau taisās savu darbu nobeigt.

- Misteram Poverskortam, jaunkundz. - vecā sieviete manāmi izbrīnīta, pieklājīgi atrauc.

- Kādēļ viņam ir piešķirta pati smalkākā istaba muižā, Mirand? - apsēdusies uz tiko klātās gultas, turpinu tencināt. Nosaucot veco sievieti vārdā, viņa atraisās un atbild daudz brīvāk.

- Lai izdabātu, jaunkundz. - sieviete piekārto spilvenu un gultas kājgalī salocījusi dūnu segas turpina. - Jūsu māsīca, Miss Serēna ir izraudzījusi viņu par savu līgavaini, tas ir tikai laika jautājums, kad abi salaulāsies. - pēc šiem vārdiem sieviete laipni pasmaida un aši pavērusies uz savu darbu, skriešus pamet telpu. Kad sievietes tuklie un dīvaini straujie soļi pazūd gaitenī, es smagi izelpoju un atgāžos palagos. Serēna un viņas dvīņubrālis Eimoss vienmēr dabū visu to, ko vēlās, viņiem vienmēr ir bijis tas, ko es pat sapņos neceru ieraudzīt. Mana māsīca, atšķirībā no brāļa ir skaista, viņai ir tādas pašas šauras acis, bet izteikti vaibsti un lielas krūtis, kas nemanot liek pievērst vīriešu uzmanību. Nebrīnos, ka viņa bez otra atļaujas ir jau izvēlējusies līgavaini, viņa vienkārši zin, ka viņai neviens nespēj atteikt.

Līdz ar šīm domām, paverās durvis un pa tām ienāk viegli soļi. Kā pieķerta noziegumā, es uzlecu no tiko klātajiem palagiem un piekārtodama pelnu pelēko, raupjā auduma kleitu, sastopos ar kāda vīrieša skatienu.