LadyL un vēl daži lasītāji ļoti vēlējās zināt, kas bija tajā vēstulē, ko Tailers atstāja Spenserei. Tā sanāca visai gara- nodaļas apjomā- tāpēc te nu tā ir. Ceru, ka patiks, un gaidīšu jūsu atsauksmes.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tetovejums-62/796763
Jeff Buckley - Hallelluyah
Varu derēt, ka tu esi tik dusmīga, ka šo vēstuli saplēsīsi, to neizlasījusi.
Tomēr daļa manis cer, ka tā nav taisnība, un tu esi pārkāpusi pāri savam ego, lai vismaz uzklausītu, kas man sakāms. Ja tomēr esmu uzminējis pareizi, man žēl. Ja neesmu, paldies.
Šī ir desmitā reize, kad rakstu šīs rindas. Desmitā, jo nemācēju atrast vārdus, nekļūstot par sentimentālu idiotu. Ja tu būtu cita meitene, būtu vieglāk. Tad es varētu tev pieliet pilnas ausis ar sentimentāliem vārdiem, bet.. Bet tu esi tu, un tas man visu padara daudz grūtāku. Es tevi cienu vairāk par sevi. Taisnību sakot, es tevi cienu vairāk par visiem. Varbūt tāpēc arī es cenšos un negribu padoties. Varbūt tāpēc pusdivos naktī es sēžu pie galda virtuvē bez mēbelēm zem spuldzes, kas noraustās katras divdesmit sekundes. Labi, ķeršos pie galvenā.
Ir vairākas lietas, ko man tev ir nepieciešams pateikt. Pirmo jau, iespējams, esi uzminējusi- es vēlos atvainoties, ka biju pārāk vājš, un tevi nenosargāju. Es tevi nodevu un man par to žēl. Vēlos vien savai aizstāvībai teikt vienu, tas nebija tendēts uz tevi. Tas bija tendēts uz Kurtu. Viņš to zināja jau sen. Viņš pamanīja pārmaiņas, kas notika, jau kopš pirmās reizes, kad es tevi ieraudzīju. Es viņu zinu gana labi, lai varētu tev beidzot izstāstīt, kā viss sākās, un kāpēc es nespēju tikt vaļā no domas par tevi. (Par to uzrakstīšu beigās)
Pirmoreiz es tevi satiku, kad tev bija četrpadsmit gadu. Es nule biju ticis ārā no elles, par ko mazliet zini, un sāku strādāt pie Kurta. Naudu, ko viņš man piedāvāja, es nespētu nopelnīt nekur. Turklāt darbs taču bija viegls- pieskatīt meiteni, lai viņai nekas slikts nenotiek. Es piekritu nekavējoties. Draugi, ja tā to var nosaukt, smīkņāja, ka es nu esmu aukle, bet es kaut kā to tā neuztvēru. Es vienkārši skatījos bildes, ko Kurts man bija iedevis, un gribēju redzēt tevi dzīvē. Taču tad viņš pateica, ka mani nedrīkst redzēt. Ka, gadījumā, ja es pierādīšu viņam, ka esmu gana labs, mana alga tiks paaugstināta. Es parakstīju līgumu, ka tam visam piekrītu, jau atkal bez domāšanas. Bet Kurts nebija dumjš- viņš zināja, kas notiks, un to gaidīja. Parakstot to papīru, es otro reizi notirgoju dvēseli sātanam. Neatvainošos, ka tavu tētu tā nosaucu. Jo tā ir. atpakaļ pie svarīgākā. Es sāku tevi pieskatīt nemanāms.
Nebija jau nekā grūta. Vienkārši paskatīties, ar ko tu staigā apkārt, ar ko draudzējies, un ko dari. Es biju gaidījis, ka tu smēķēsi, dzersi un nodarbosies ar vandālismu, bet nebija nekā tamlīdzīga. Tu vienkārši biji bērns. Bērns, kuram trūka mīlestības no vecākiem, un kurš meklēja iemeslus sevi mīlēt, mīlot citus. Jo tālāk es atrados, jo vairāk es par tevi sapratu. Un tikai pēc drauga apmeklējuma, es sapratu, kāpēc tu mani tā ieinteresēji- tikai tāpēc, ka tu esi un biji mans spoguļattēls. Un jo vairāk es tevī lūkojos, jo vairāk es sapratu, ka tu neesi olis uz takas. Lai ar cik meitenēm es tikos, tu biji man prātā spēcīgāks tēls. Tu nekur nepazudi, un es sāku tevi ienīst. Es tiešām biju auklis, un vēl tagad tu man liki atrast sevi. Pēc diviem gadiem, es biju divējādās jūtās. Man pret tevi bija labās un sliktās dienas. Bet tu nekad nebiji garlaicīga un paredzama. Kad tu atmeti matus, lasot romānus Centrālparka metro stacijā, kad izlasīji katru nodaļu, man likās kā kāds kadrs no filmas. Skan tizli, bet tā reāli bija. Un tāpēc, lai neapmaldītos tajās emocijās, es sāku rakstīt. Tas man atklāja daudz par mani, un es it kā samierinājos ar savu darbu. Kurts gribēja man piedāvāt augstāku rangu, bet es sapratu, ka nespēju vairs iedomāties dienu, tevi nesargājot. Laikam ejot, tas kļuva par patīkamu darbu- apziņa, ka es kaut ko nozīmēju un esmu derīgs. Ka es varu būt varonis, nevis dēmons, ko visi no manis audzināja. Tu man devi cerību.
Todien Kurts man deva pirmo brīvdienu. Es nevarēju iebilst, un devos mājās gulēt. Tas bija dīvaini, tevi neredzēt. Protams, es nezināju īstos apstākļus, un centos būt normāls (ha-ha), bet tas neizdevās. Es nevarēju nomierināties, nedomāt, ka kaut kas nav kārtībā. Šķita, ka arī Kurts pamanīja, ka neesi man vienaldzīga, un bija izlēmis mūs izšķirt. Tanī brīdī es sapratu, ka esmu tevī neglābjami iemīlējies. Man niezēja mēle pateikt Kurtam, kas ir noticis, un likt viņam noticēt, ka es vēlos darīt viņa meitu (tevi) laimīgu. Es nezināju, ka mans brālis arī ir iecerējis Evelīnu. Tāpēc es devos turp, ar atvērtu sirdi pateikt viņam, kas un kā.
Kad nonācu tur, durvis man atvēra Elizabete, laipna kā allaž (starp citu, tu esi mammai). Es nojautu, ka kaut kas nav kārtībā un devos pie viņa uz kabinetu. Mēs nekad nerunājām viņa ( tavās) mājās. Tāpēc tas bija dīvaini. Viņš sēdēja savā krēslā, kā biznesmenim pieklājas un izteica sausu “Es jau tevi gaidīju. Jau domāju, ka tu salūzīsi. Zinu, ko vēlies man teikt, bet man tev ir sakāms, kas cits. Man ļoti žēl, bet Spensere ir aizbēgusi no mājām. Viņa piedzīvoja lielu traģēdiju un vēlējās būt viena. Viņa neatgriezīsies.”
Tobrīd es salūzu. Es savilku pirkstus dūrēs un iekšēji to noliedzu. Es pat devos uz tavu istabu, meklējot tevi, bet tevis tur nebija. Kurts mani aizvilka atpakaļ un nomierināja, ka tā būšot labāk. Es sevi nolamāju, ka nebiju tik gudrs (lasīt : gļēvs) kā brālis, un neslēpu savas jūtas. Es tavu tēvu vainoju tavā pazušanā. Es biju nikns. Es viņu ienīdu, bet viņš man piedāvāja izdevīgu darbu, par ko es piekritu. Apmaiņa bija vienkārša- nauda pret tevi. Tehniski. Lai gan darbs bija gandrīz ideāls, es nespēju apslāpēt naidu sevī. Divu iemeslu pēc. Pirmkārt, tāpēc, ka tu biji prom, un Kurts to izdarīja. Viņš mūs izšķīra.
Es sagājos kopā ar citu meiteni, un ienīdu visu tavu ģimeni, par to, ka mani salauzāt. Es atradu papildus darbu un kalu plānus, kā atriebties. Taču es nezināju, ka mana draudzene arī bija saistīta ar manu otro darbu. Īsāk sakot, es biju sākumā nolēmis pārdot tevi viņiem, taču nezināju, kur esi. Taupot laiku, es nodevu savu draudzeni, un apsolīju, ka izdarīšu maiņu. Manas sadistiskās- psihopāta domas ņēma virsroku, domājot, kā Kurts mocīsies, jūtot to, ko jutu es, kad viņš pateica, ka tu esi prom. Es neaizdomājos par tevi. Es aizmirsu par norunu.
Un te nu mēs esam. Viņi negribēja ņemt Kristīni, un draudēja mani nodot Kurtam. Es izlēmu, ka nospēlēšu teātri, un tevi viņiem atdošu, bet viss nogāja greizi. Un man ir jābēg. Ātri un prom. Bet ne jau manis dēļ. Es to daru tevis dēļ. Lai tu būtu laimīga un drošībā. Ja man atliks laika, es tevi dabūšu prom no tiem cilvēkiem. Bet, lūdzu, lūdzu, uzklausi šīs rindas.
Spensere, es esmu slepkava. Es nogalināju cilvēku un esmu bīstams. Es saprotu, kāpēc Kurts mani turēja no tevis pa gabalu, un cik ļoti esmu tevi sāpinājis. Bet tas nav viss. Ir lieta, ko es apzināti izlaidu. Kādu laiku man likās, ka Kurts melo, bet tā nebija. Tu nebiji brīva, tu biji aizņemta ar mīlošu cilvēku, kuram vajadzēja būt ar tevi kopā. Es šo cilvēku pazinu.
Dominiks nenomira uzreiz. Viņš tika hospitalizēts un slimnīcā nosmacēts. Doma, ka labākais draugs mani tā pievīlis, lika man pārtraukt lietot medikamentus un sapsihoties. Es tikai uzzināju par negadījumu un devos uz slimnīcu, redzēt, kā viņam ir. Viņš vienalga būtu miris.
Bet es nespēju vairs klusēt. Es viņu nosmacēju greizsirdības dēļ. Spensere, piedod man.
Patiesībā, es ceru, ka tu šos vārdus nemaz neizlasīsi. Es negribu, lai tu to zini, un lai raudi. Es nespētu nekad to sev piedot, ka tevi tā sāpinu. Bet būs labāk, ja tu uzzināsi patiesību, nevis klausīsies melos un nepatiesībā.
Tev ir visas tiesības mani ienīst. Bet, lai gan es bēgšu, es atradīšu veidu, kā tevi pasargāt. Manis pēc visa pasaule būs pret mani, un man būs jāmirst vai jācieš, lai tu būtu laimīga, es esmu uz to gatavs. Nolādi mani, ienīsti mani, dari, ko vēlies. Bet tu nespēsi izmainīt vienu faktu. Es nekad nepārstāšu tevi mīlēt. Piedod par visu, ko esmu izdarījis sliktu. Piedod man, ka esmu tevi izpostījis dzīvi un nelieku tevi mierā. Piedod man, lūdzu. Es ceru, ka spēsi.
Es mīlu tevi. Mas sobre su vida*
T.
*Vairāk par savu dzīvību (spāņu val.)
