Iepriekš: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tetovejums-21/790787
Mūzika: Usher- moving mountains
Man gribējās ātrāk tikt pakaļ telefonam, bet nebija iespēju. Manas rokas un kājas bija saistītas vārdu tiešā nozīmē. Četri cilvēki strādāja ap maniem nagiem un vaksēja man rokas un kājas ar karstu vasku, kas sāpēja kā elle. Pati nesaprotu, kāpēc tā balle bija tik svarīga, ka pat rokas bija jānoskuj. Es jau tā biju aizkaitināta. Vēl fakts, ka mani draugi necēla klausuli, un es nevarēju noskaidrot to, par kādām briesmām tēvs minēja. Skaidrs, ka man viņš neko neteiks.
-Nagu dizains ir burvīgs,- viena no sievietēm, kura ap mani strādāja, sacīja. Man uz acīm bija uzlikta sejas maska, kas ļāva redzēt tikai tumsu. Man nebija ne jausmas, kā runātāja izskatījās, un kā izskatījās mani nagi. Man bija nelāgs paradums tos nograuzt, droši vien tas manikīra māksliniekus arī pamatīgi nokausēju. Par šo domu, es plaši pasmaidīju.
-Tas piederēs viņas kleitai,- vēl kāds atsaucās. Jutu, kā kreisās rokas nagi tiek vīlēti un sakodu zobus. Ciest nevarēju vīlēšanu. Tā lika man justies tā, it kā kāds manus nagus skrāpētu pret tāfeli. Tas sasodīti sāpēja un kaitināja. Bet nācās paciesties,- Kutikulas ir pārsteidzoši labas.
-Viņai vajadzēs arī pieaudzētus matus,- tētis man pie auss sacīja, un es sajutu viņa elpu, kas atkal smaržoja pēc apelsīnu ledenēm un cigaretēm,- Man nepatīk, ka viņai ir īsi mati.
-Bet man patīk,- es ieņurdējos,- Negribu es pieaudzētus matus.
-Tie būs ar klipšiem. Pēc balles pati varēsi izlemt, ko un kā vēlies, Elij,- tētis mazliet sarkastiski izrunāja manu jauno vārdu. Paldies Dievam, viņš nebija nevienam atklājis, kāds ir mans īstais vārds, un tas mani pat ļoti priecēja.- Tu izskaties fantastiski,- tētis sacīja un uzpūta man elpu, kas lika man saviebties. Dzirdēju, kā nočīkst durvis un atviegloti nopūtos. Cik sapratu, balle sāksies deviņos. Tagad varētu būt seši.
Ak kungs.
---
Attapos, kad man kaut kas slapjš tika pūsts uz kājām. Nekavējoties atvēru acis un uzreiz to nožēloju, jo spožā halles lampa bija tieši man acīs.- Kas notiek?- es izsaucos, uzlūkojot personālu man apkārt,- Ko jūs man pūšat virsū?- es centos starp viņiem atrast kaut vienu pazīstamu seju, taču neviena nebija.. izņemot..
-Mammu?- es izsaucos un neticīgi samirkšķināju acis. Sieviete, kura mani laida pasaulē, apmierināti pasmaidīja un noglāstīja man vaigus. Spoguļi man priekšā bija aizklāti,- Mammu, tu atbrauci..- es nošļupstēju un centos valdīt asaras. Manas skropstas šķita neparasti garas.
-Es tevi samīļošu, kad izsmidzināmais iedegums apžūs,- mamma klusi sacīja, ar saviļņojumu acīs un sejā. Pār viņas kreiso vaigu noritēja asara. Mati bija saglausti uz vienu pusi, un ieveidoti lokās ar ziediņiem, kas izskatījās kā dabiski. Viņas acu ēnas izcēla acu krāsu un lika viņai izskatīties kā tad, kad viņa strādāja par modeli. Viņas pusmūža vecums nekam nespītēja,- Tu izskatīsies vienreizēji,- mamma sacīja un atplauka smaidā, saņemot manas rokas savējās. Manas plaukstas bija aukstas un slapjas no uztraukuma.- Es esmu tev daudz paskaidrojumus parādā, bet, mīļā, es nevaru beigt jūsmot par to, cik lieliski tu izskaties. Mana princesīte,- mamma mīļi sacīja un noskūpstīja man vaigu,- Es tev aizliedzu, dzirdi? Es tev aizliedzu raudāt.
-Es neraudāšu,- es apsolīju, taču tas izklausījās pēc vārga pīkstiena. Mamma mīļi pasmaidīja un aizgāja apsēsties tur, kur sēdēja iepriekš, skatoties uz mani ar interesi. Arī viņai mugurā es atpazinu tā paša dizainera kleitu. Kleitas augšdaļu veidoja melnu, smalku mežģīņu džemperītis ar pusgarām rokām, kas lēni savienojās ar svārku daļu, kas bija pašūta no melna, spīdīga satīna, izceļot katru mammas auguma skaistuma niansi pie katra soļa. Mamma izskatījās kā staigājoša melna roze. Es uzreiz sailgojos pēc saviem melnajiem matiem.
Atlika vien pagaidīt, kamēr sprejs iedarbosies, un tad jau mani sāka saģērbt. Kleita mugurā šķita vēl fantastiskāka. Tā piegūla manam augumam, un derēja ideāli, pateicoties tam, ka kājās uzvilku Jimmy Choo kurpes uz papēža, ar samta siksniņām, kas bija pārsteidzoši ērtas. Man tika piekārtoti mati, uzklātas pēdējās kosmētikas detaļas un beidzot tika atklāti spoguļi.
Kleitas sirdsveida izgriezums izcēla manas krūtis, kas vizuāli lika tām izskatīties lielākām. Kleitas plandošais audums, ko neatpazinu, taču kas bija patīkams taustei un uz auguma, paslēpa mana ķermeņa nepilnības. Kleitas dizains mazliet atgādināja mušas anatomiju. Kleitas sānos, līdzīgi kā mušas spārni, bija iešūts tillam līdzīgs krēmīgi balts audums. Tajā bija kabatas un es nebeidzu vien par to jūsmot. Kleita bija no stingra auduma, taču tā netraucēja pārvietoties. Mana seja bija izkrāsota tieši tikpat prasmīgi, cik to bija izdarījis Vils. Mani mati bija sapīti franču bizes vainagā pāri visam pakausim, pateicoties pieaudzētajām šķipsnām, kas izskatījās patiešām skaisti. Arī manos matos bija ieliktas auduma ziedu sprādzītes, padarot tēlu vēl meitenīgāku.
Es uzliku roku uz sirds, pārbaudot vai tā vēl pukst. Es gribēju raudāt, taču negribēju izbojāt mākslas darbu, par ko biju tapusi. Mamma aplika rokas man ap pleciem un noskūpstīja uz vaiga. Dizaineri un mākslinieki izgāja no telpas, atstājot mūs divatā. Manas un mammas zaļās acis zaigoja atspulgos.
-Neraudi,- mamma klusi piebilda un atbalstīja galvu man pret plecu,- Raudāt tu varēsi tikai tad, kad iziesi pie vīra.-
-Es šobrīd tā jūtos,- aizsmakusi piebildu. Man krūtīs milza kamols, draudot likt man pārsprāgt tūkstošiem mazās konfeti lapiņās. Es jutos skaista un īpaša. Bet tā jau nebiju es.. Un tas man patika vislabāk,- Es jūtos kā modele. Kā princese. Kā skaistule.
-Tev nav tā jājūtas,- mamma mierināja,- Kopš Dominika tu nemaz neesi smaidījusi. Tev ir jāatrod sevī spēks, lai spētu smaidīt. Dominiks tevi ļoti mīlēja. Viņš gribētu, lai tu smaidi, nevis bēdājies. Viņš gribētu, lai tu ikdienas justos tik skaista kā šodien. Vai saproti mani?
Es tikai pamāju ar galvu. Gandrīz galvā dzirdēju viņas sacīto Dominika balsī. Uzliku roku uz sirds un pievēru acis.- Mammu?
-Jā, mīļā?-
-Izej, lūdzu.- es aizžņaugti palūdzu,- Es.. vēlos palikt viena. Uz mirkli.- es noteicu un savilku pirkstus dūrē, lai neraudātu. Mamma papliķēja man pa plecu un paklausīja manam lūgumam. Piegāju pie spoguļa un uzliku rokas uz letes, lai atbalstītos. Aizvēru acis un centos iedomāties Dominiku sev blakus. Man vajadzēja viņu. Vismaz ilūzijā just sev blakus.
-Es zinu, ka tu gribu, lai es esmu stipra,- es sacīju un nošņaukājos,- Bet reizēm es nevaru.. Dominik, ir grūti bez tevis. Tu biji mans labākais draugs. Pēc tevis, viss sagāja sviestā.
Mamma un tētis viens otru necieš. Endijs ir pazudis, Evelīna ir prom.. Un es bez tevis esmu apmaldījusies. Es atdotu visu, kas man ir, lai vienu reizi vēl justu tavu apskāvienu un buču. Tikai vienu un viss. Es vēlos, kaut būtu varējusi no tevis atvadīties.. Bet es nevarēju..
Es atkal pieķēros atmiņām. Tam, kā mēs 2009.gadā klausījāmies Teilores Sviftas dziesmas un cepām kēksiņus, kas mums nemaz nesanāca, jo bijām nopirkuši kēksa, nevis maffinu mīklu. Es atcerējos mūsu izjādes ar zirgiem un kā kopā manā istabā šķirstījām koledžu katalogus, domājot, kurp abi dosimies. Ja nebūtu manis, tu būtu devies uz koledžu. Mēs droši vien atkal sastrīdētos par to, kādas sastāvdaļas likt uz picas, un tad mīlētos līdz spēku panīkumam. Tu brauktu pie manis, kad tev samestos skumji, un stāstītu man par saviem pasaules plāniem.
Bet tā nekad vairs nebūs. Jo tu esi miris.
Tēvs izvēlējās perfektu kleitu. Tā bija melna, bet ar baltām strīpām. Ja viens no šiem elementiem būtu izslēgts, tā nebūtu tik skaista. Šī kleita bija tev, Dom. Un vienmēr būs.
Pie durvīm atskanēja trīs uzstājīgi klauvējieni, un es lieliski zināju, ka man ir jādodas. Pavēru durvis, cerībā ieraudzīt mammu, vai tēti, bet tā vietā ieraudzīju pavisam citu cilvēku, kurš mani uzķēra un noturēja vietā, lai es nepakristu. Niecīgais pieskāriens izšāvās cauri manai ādai kā elektrība un es atcerējos, kur šo pieskārienu jau biju jutusi.
Mani turēja puisis no kluba.
Elijas kleita: https://www.jovani.com/evening-dresses/simple-black-and-white-a-line-dress-37958-4329
Elijas mammas kleita: https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/24/4f/86/244f86b1fa46fb258f1128866f92d8ca.jpg