http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-3/711433
Šoreiz tāda īsāk daļiņa ;)
Biju jau mājās. Noliku mantas istabā un devos dušā.
Bija visai lietaina un karsta diena, tāpēc izdomāju doties dušā.
Iegāju, nomazgājos. Ieskatījos spogulī, smagi nopūtos un devos atpakaļ uz savu istabu.
No skapja izvilku kaut kādas lupatas un uzvilku tās. Labi, nav lupatas, bet gan šortiņi un maiciņa.
Kad biju gatava noskrēju lejā pa kāpnēm, tieši virtuves virzienā.
Iegāju tajā un iespiedos.
,,Māsiņ!'' kliedzu pa visu istabu.
Pieskrēju pie māsas un cieši samīļoju.
,,Oj, piedod, negribu saspiest tavu punci." pasmaidīju un atlaidu māsu.
,,Ah, Gabuci, ko esi sastrādājusi?" nedaudz iesmejoties noteica Beatrise.
,,Neko, tikai izšķīros ar Enriko.'' izveidoju viltus smaidu un novērsos no māsas.
,,Ak, nepārdzīvo, viss būs labi.'' māsa mani mierina.
,,Zinu.''pasmaidu un atveru ledusskapi.
Es izvilku piena paku un pankūkas. Uzcepu tās.
Kad tās bija gatavs, pasniedzu tās gan sev, gan māsai.
,,Mmm, garsi." Beatrise noteica, nedaudz aplaizot lūpas, kur bija palicis krējums.
Pasmaidīju un paņēmu telefonu rokā, jo man bija pienācis jauns sms.
,,Sveika, tu atstāji savu nummuriņu. Kādā nolūkā? ;D"
Var noprast, ka to ir atsūtījis Zaks. Plati pasmaidīju un rakstīju atbildi.
,,Īpaša nolūka, jau nebija, vmk tpt iedevu. ;) kkas slikts? ;o ;D " aizsūtīju sms un noliku telefonu uz galda, nedaudz tālāk, no tā iepriekšējās atrašanās vietas.
Beatrise sāka smieties. Es nesaprotu kāpēc. Es zinu, ka grūtniecēm ir mainīgi garastāvokļi, bet vai ir tik traki?
,,Par ko smejies?"nedaudz apmulsusi vaicāju.
,,Ai, nu vienkārši, kāpēc tu tur noliki telefonu?" nedaudz smejoties, noteica.
,,Am, nezinu."nedaudz samulsusi, atbildēju.
Es tiešām nezinu, kāpēc tā darīju, bet man ir viens variatnts - man ir bail saņemt viņa sms.
Nopūtos un ieskatījos māsas laimīgajās acīs.
,,Kad gaidāms laimīgais brīdis?" smaidīdama vaicāju.
,,Jau novembra sākumā." Beatrise pasmaidīja un pieglausa roku uz punča.
Man vēl jo projām neticās, ka viņa ir stāvoklī un gaida dvīnīšus. Un, cik viņa ir laimīga, kaut viņai ir tikai 20 gadi.
,,Cik ilgi būsi pie mums?" vaicāju māsai.
,,Līdz tam liktenīgajam brīdim. Kamēr vīriņš ir komandējumā, negribu palikt viena."pasmaida un dodas uz virtuves izejas pusi.
,,Iešu atpūsties."Beatrise, pirms izgāja no virtuves, noteica.
Es tik tiešām biju priecīga par viņu. Viņai ir vīrs, abi gaida mazos. Un galvenais - viņi mīl viens otru.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-5/711678
