http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-46-dala/734562
Izgājusi ārā, Sema pameta skatu atpakaļ. Cauri stiklotajām ārdurvīm bija redzama Kārena un Jānis. Abi bija apsēdušies dīvānā un mierīgi sarunājās. Tā kā izskatījās ka šie abi savas nesaskaņas nokārtos, Sema pagriezās lai dotos uz ezermalu.
Pat no attāluma bija redzams Jāņu ugunskurs. Pie tā bija sapulcējušies vīrieši, bet sievietes bija sagumušas ezera krastā pie maisiem un bļodas ar ziediem.
Nogājusi lejā pa uzkalniņu, viņa centās sameklēt Ralfu, jo vīriešu bariņā tas nebija redzams. Pa to laiku, kamēr Sema bija bijusi mājā, bija atbraukuši vēl vairāki cilvēki, viņa gan nebija manījusi viņu ierašanos, bet bija pamanījusi ka pagalmā ir noparkotas vēl pāris mašīnas, kas pusstundu atpakaļ tur vēl nebija.
- Re, kur Tu esi!
Sema pagriezās nojumītes virzienā, no kuras atskanēja Ralfa balss. Nolicis kaut ko instrumentu somā, viņš nāca Semas virzienā.
- Es jau domāju ka jūs ar Kārenu esat aizlaidušās, starp citu, kur viņa ir?
- Ē, mmm, gadījās neparedzēti apstākļi un situācija, kas viņai šobrīd jārisina.
- Viņa aizbrauca?
- Nē, viņa ir uz vietas un gan jau pēc kāda brītiņa pievienosies mums.
- Ā, ok, mums vēl brauks kādi pāris viesi, ne visi spēja izrauties no darbiem tik ātri. Jānim, starp citu, arī jābūt jau šeit, piezvanīšu viņam, viņš tikko no slimnīcas, mazums kaut kas ar veselību pa ceļam noticis. Vispār jau vajadzēja viņam aizbraukt pakaļ.
- Viņš ir šeit, - Sema pārtrauca Ralfa apcerīgo monologu.
- Kur tad?
- Viņš ir augšā mājās.
Ralfa sejas izteiksme norādīja ka viņš neizprot kāpēc Jānis ir augšā mājās, bet nav lejā, pie ezera.
Sema padevīgi nopūtās.
- Ok, man Tev kas jaizstāsta.
Turpmākās minūtēs Sema izstāstīja Ralfam par visu radušos situāciju starp Jāni un Kārenu.
- Ak tad Tava Kārena, izrādās ir TĀ Kārena.
- Tu zināji par Kārenu?
Ralfs iesmējās.
- Mēs ar Jāni esam diezgan labi čomi, jā, es zināju par Kārenu, tikai nezināju ka tā ir Tava Kārena. Pasaule gan ir sasodīti maziņa. Mēs tāpat būtu satikušies.
- Jā, un, iespējams,tad Tu no paša sākta gala nebūtu tāds īgns ūpis pret mani, - Sema, sakrustojusi rokas uz krūtīm, piebilda.
- Auč, sitiens zem jostas vietas, - Ralfs pasmējies teica. Tad viņs palika nopietns un apskāvis Semu, viņu noskūpstīja.
- Vai man tiek piedoti visi pagātnes grēki, ak, daiļā jaunava? - Viņš zobgalīgi pajautāja.
- Varbūt, es par to padomāšu.
- Mūsdienu sievietes...
- Kas ir ar mūsdienu sievietēm? - jautāja Ralfa māsa, pienākusi pie abiem.
- Nekas īpašs, māsa.
- Starp citu, par sievietēm runājot, Ralf, ir cilvēki, kas nav pazīstami ar Samantu. Es par viņas eksistenci zinu, jo Tu man biji stāstījis, bet citiem nav ne jausmas, kas viņa ir.
Izdzirdējusi, ka Ralfs stāstījis māsai par viņu, viņa jautājoši palūkojās uz Ralfu.
- Es teicu tikai to pašu labāko! - sapratis viņas iztrūcināto skatienu, Ralfs dievojās, - bet jā, Tev, māsa, taisnība, Semu neviens nepazīst.
Saņēmis Semu pie rokas, viņš devās tuvāk abiem bariņiem.
Khhmm, -noskremšļojies, viņs pievērsa visu uzmanību.
Sveiki visiem, mani jau jūs pazīstat,- viņš, šķībi pasmaidījis noteica, - taču mana māsa ļoti pareizi vērsa manu uzmanību uz to, ka manu draudzeni jūs neviens īsti nepazīstat.
- Mēs pazīstam! - atskanēja balss, šķiet, Andra sievas Agates, no sieviešu bariņa. Šo piebildi uzreiz pavadīja klusa ķiķināšana.
- Katrā gadījumā,- Ralfs nesatricināmi turpināja, - šo apburošo jauno dāmu sauc Samanta un viņa ir mana draudzene, lūdzu, mīlēt, lolot un neapbižot. Savādāk būs darīšana ar mani.
Abi bariņi korī iesmējās. Pāris puiši no vīriešu bariņa atdalījās un pienāca pie Semas un Ralfa apsveicināties.
- Esmu Kārlis, Ralfa klasesbiedrs.
- Un es esmu Viesturs, Ralfa kolēģis vēl no laikiem, kad viņš bija pavārs, ne fotogrāfs.
- Es arī esmu Ralfa kolēģe, tikai no tā laika kad viņš ir fotogrāfs, - Sema pasmaidīja, sarokojoties ar abiem vīriešiem.
Kādu brīdi visi draudzīgi čaloja, tad Sema ar acs katiņu pamanīja divus stāvus, kas tuvojās. Tā kā vienam no tiem atkal jau mugurā bija plandošā kleita, tad nebija grūti uzminēt, kas bija abi nācēji.
Ralfs, pamanījis, ka Sema novērsusies arī paskatījās virzienā, kurā lūkojās viņa.
- Un tur nāk mūsu vakara nagla, - viņš klusi ierunājās.
- Sema pavērsa seju pret Ralfu un pasmaidīja.
Paskatoties uz Kārenu un Jāni, varēja redzēt, ka viss nostājies savās vietās, Jānis bija savā ierasti možajā garastāvoklī, bet Kārena bija ar pietvīkušiem vaigiem un mirdzošām acīm.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-48-dala/734745
