http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-33-dala/733319
Ralfs atvēra mašīnas bagāžnieku un izņēma no tā drēbju maisu ar pakaramo un somu.
- Kas tas?
- Rezerves drēbes, mēdzu glabāt sagatavotus pāris maiņas komplektus mašīnā, gadījumam ja nu kas, it īpaši tagad, kad vasaras sezonā mēdzu braukt uz māju pie ezera.
- Tas man atgādina "Kurjeru", to filmu ar Stethemu galvenajā lomā, - Sema gurdi piezīmēja.
Ralfs iesmējās.
- Zini, no šīs filmas es arī aizguvu ideju.
Abi iekāpa liftā un uzbrauca 5. stāvā.
Sema aizslēdza durvis un aizvēra logus, kurus pa dienu mēdza atstāt vaļā, lai ir svaigs gaiss. Vienīgais neaizvērtais palika logs uz pagalmu, jo no turienes neieplūda ielas trokšņi.
- Vai drīkstu izmantot Tavu dušu?
- Jā, protams, tikai neesi pārāk ilgi, jo es arī vēl iešu.
- Neuztraucies, es ātri mazgājos.
- Vai Tu gribēsi ko ēst vai padzerties?
- Paldies nē. Vannas istaba ir kur?
- Tepat koridorī tālākās durvis, pagaidi, iedošu dvieli.
- Man ir.
- Ok, tad saklāšu gultu.
Kamēr Ralfs bija dušā, Sema noņēma no gultas pārklāju un atklāja gultu. Tajā vēl joprojām bija divas segas un spilveni. Lai gan viņi ar Kristeru bija pašķīrušies jau vairāk kā pusgadu, viņa nolēma nenovākt lieko komplektu. Ik pa laikam Kārena palika nakšņot un vispār - viens spilvens un viena sega tajā gultā izskatījās vientuļi.
Sema nopriecājās ka pirmdien nopirka jaunu gultas veļu no satīna. Kristeram tas bija riebies, bet viņa vienmēr tādu bija gribējusi. Un pirmdien, ejot garām veikala skatlogam, viņa bija ieraudzījusi ka šajā nedēļā satīna gultasveļai ir atlaides.
Saklājusi gultu gulēšanai, Sema aizdomājās ko lai velk guļot, parasti, ja viņa gulēja viena, tad viņa gulēja kaila, kad ciemos bija Kārena, tad viņa vilka ērto, veco pidžamu, bet šoreiz pidžama nelikās piemērots apģērba gabals.
Parakņājusies skapī, viņa atrada T kreklu, bet tas bija dikti īss, tad viņa atcerējās ka viņai ir satīna naktskrekls, Kārena to bija viņai dāvinājusi uz Valentīndienu. Tas bija skaists, mazliet virs celīša, aizmugurē līdz pusmugurai bija ielaidums ar mežģīnēm un sarkanā krāsā. Kara un viņās apsēstība ar sarkano. Sema pasmaidīja un izdzirdēja ka atveras vannas istabas durvis. Pametusi skatu uz sāniem, viņa ieraudzīja Ralfu. Viņš iznāca no vannas istabas gandrīz kails, mugurā bija vien bokseršorti. Ar dvieli viņš susināja matus, ejot garām Samantai viņš tai uzsmaidīja un pieliecies noskūpstīja. Atliecies viņš aizgāja tālāk uz guļamistabu. Sema pavadīja viņu ar ieinteresētu skatienu, kuru viņš, paldies Dievam, neredzēja. Viņš arī drēbēs izskatījās labi, bet bez drēbēm viņs izskatījās vēl labāk. Sema iekšējais es viņu iepļaukāja un pavēlēja savākties, paķērusi dvieli un sarkano naktskreklu viņa aizdipināja uz vannasistabu. Ieslēgusi dušu viņa noregulēja ūdens siltumu un ātri nomazgājās.
Notīrījusi seju un uzsmērējusi krēmu, viņa iztīrīja zobus un beidzot uzvilka naktskreklu.
Izgājusi no vannasistabas viņa nodrebinājās, gaiss pēc vannas likās vēss. Iegājusi istabā viņa konstatēja ka Ralfs jau ir aizmidzis. Viņš gulēja uz muguras, roku pārlicis pār acīm. Krūtis mierīgi cilājās. Semu pārmāca maza vilšanās, viņa bija gribējusi lai Ralfs redz viņu sarkanajā naktskreklā. Nu neko, jāiet vien gulēt. Izslēgusi gaismu viņa iekāpa gultas otrajā pusē un palīda sem segas.
Palūkojusies pulkstenī viņa redzēja, ka pulkstens ir gandrīz puspieci no rīta, parēķinājusi ka viņai ir mazliet vairāk kā piecas stundas miegam, viņa aizmiga.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-35-dala/733568
Pati rakstot šo stāstu sevi pieķeru pie domas, ka viņš varbūt nav tik elpu aizraujošs un intriģējošs kā citi stāsti. Jo es kaut kā sevi nespēju atraut no piezemētā reālisma. 