local-stats-pixel fb-conv-api

Sebastians 140

48 7

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sebastians-13/714992

Dziesma noskaņai - https://www.youtube.com/watch?v=EQoVrFe1GZ8

Sāpēs ir mans lielākais ienaidnieks. Sāpes ir kā kritiens no klints. Kritiens uz nekurzemi. Tās ir neciešamas. Man tās riebjas.

Situ galvu pret celmu. Sāpes kļūst arvien lielākas, bet es to neapzinos. Nedomāju par to. Nevaru apstāties. Viss man ir piegriezies. Lucijas asiņainā blūze mani padara traku. Es nogalināšu Miliapu un visu pārējos, kuri gadīsies man ceļā. Šodien ir pirmā diena otrajai nedēļai.

Miliaps mūsu valstī ir ļaunuma iemiesojums – aukstasinīgs slepkava. Visi cilvēki baidās iziet ielās, jo bailes viņus vajā. Pasaule jūk prātā un cilvēkiem zūd saprašana par īstu laimi. Es viņus nesaprotu, bet katram sava uztvere par dzīvi.

Ko es vispār te muldu. Esmu gana atpūties un tagad man jādodas glābt Lucija. Piecēlos kājās, bet laikam vēl man nebija spēka. Sāpes bija stiprākas par manīm. Ja šī būtu pasaka, tad tagad būtu jāparādās manam glābējām. Žēl, bet šis stāsts nav pasaka. Mēs nedzīvojam pasakās. Mēs dzīvojam realitātē. Mēs esam cilvēki.

Pāris metrus attālumā no manis bija lielas ceļmallapas. Jūtos kā idiots. Jārāpo kā sunītim uz četrām kājām, lai sevi izārstētu. Vismaz jāmēģina. Līdzi kabatā man bija marle. Es pat īsti nezinu kāpēc. Laikam kāds rūpējās par mani. Pieliku ceļmallapas pie ievainojuma un ar grūtībām apsēju tās. Vēl mazliet atpūtīšos.

Tagad mana vislielākā vēlēšanās būtu, lai šajā mežā būtu zona mobilajam telefonam, bet diemžēl tās te nebija. Šeit bija tikai putni, slepkavas, lāči un zaļi koki.

Lai kavētu laiku es mētāju čiekurus pa kokiem. Mētāju čiekurus, tas bija muļķīgi. Ko es te vēl gaidu? Man jāglābj Luciju no briesmām. Es nevēlos viņu zaudēt. Viņa ir mans tuvākais cilvēks uz šīs pasaules.

Piecēlos. Katrā solĪ sajutu briesmīgas sapēs. Ilgi es tā nevarēšu. Man vajadzīga lielāka palīdzība. Negribu noasiņot. Pat nezinu uz kuru pusi man doties. Iešu kur kājas rādīs.

Biju nogājis kādu kilometru. Zināju vienīgi to, ka eju pareizi, jo ik pa laikam uz zemes bija asintraipi. Tik daudz asinis.

-Es tev atriebšos! – kliedzu – ATRIEBŠOS! –

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sebastians-15/715501

48 7 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000