Persona kas kopē šo stāstu un liek ask.fm - man nav īsti pretenziju, ka tu liec manu stāstu tajā saitā. Bet man ir pretenzijas pret to, ka tu saki, ka stāsts ir tavs.
Paldies !
***
Atverot acis, palātā jau bija tumšs. Smagums uz manām kājām lika man pamosties, jo tās bija pamatīgi notirpušas un mana labā kāja palika pavisam nejūtīga. Apsēžoties sēdus es pamanīju Konoru neērti guļam kājgalī uz manām kājām. Saraucot uzacis es pamodināju Konoru.
- Hmm... - viņš nomurmināja apķerot manas kājas
- Nē, nē... Nāc apgulies te. - es klusi teicu sarūmējoties uz sānu.
Protams poza nebija no ērtākajām, bet vismaz viņš jutīsies ērtāk. Kā nekā, viņš paliek tikai dēļ manis šeit visu nakti un beigu beigās nedabū normāli izgulēties. Konors Lēnām pieslējās un ielīda man blakus aizņemot mazliet vairāk vietas, kā es domāju, ka viņš aizņems. Beigu beigās es gulēju uz pašas malas, cenšoties neizkrist. Konors laikam saprata kas par lietu un palika savu roku man zem galvas, liekot man gulēt uz viņa krūtīm.
- Tā jau ir daudz labāk. - viņš klusi noteica atspiežot savu galvu pret manējo
- Tas ir tikai tāpēc, ka manas kājas sāka palikt nejūtīgas. - es strīdējos pretī.
Viņš iesmējās un satvēra mani vēl ciešāk. Kurš būtu domājis to, ka es gulēšu vienā gultā (brīvprātīgi) ar puisi no kura es izvairījos veselu nedēļu. Visas domas man sāka traucēt gulēt un pašai nejūtot es sāku spēlēties ar Konora jakas rāvējslēdzēju.
- Ej gulēt Princess. - viņš klusi noteica satverot manu roku - Rīt tu tiksi mājās un varēsi negulēt.
Iesmejoties es aizvēru acis, bet miegs kā nenāca, tā arī nenāca.
- Es nevaru aizmigt, miegs vairs nenāk. - es klusi teicu
Konora rokas sāka glaudīt manu galvu, kas lika man iesmieties
- Ko tu dari ? - es jautāju
- Kad es biju mazs, tas vienmēr man palīdzēja aizmigt. - viņš skaidroja - Tas ir relaksējoši - viņš piebilda.
Piekrītoši pamājot ar galvu es centos iekārtoties ērtāk, lai relaksētos.
- Ko tu dari, kad tu jūties bēdīgs ? - es apvaicājos
- Tev viss kārtībā ? Kaut kas noticis ? - viņš jautāja piepaceļot galvu
Noraidoši mājot ar galvu es atkal sāku aiztikt viņa jakas rāvējslēdzēju
- Es atceros, kā mans tētis stāstīja vecmammas motivējošos vārdus vectēvam. Tie palīdz tikt cauri grūtai dienai... Kad debesis ir tumšas, dārgā un tava sirds ir pazaudējusi visu cerību. Pēc tumsas tur saule un visi putekļi aizies. Debesis paliks skaidrs, dārgā ... un es pamodīšos ar to ko es mīlu visvairāk. Brokastīs tevi sagaidīs tēja un tosti. - viņš klusi noteica
Smaids parādījās uz manām lūpām
- Tas izklausās skaisti ... - es noteicu
- Gluži kā tu ... dārgā - viņš klusi nosmējās
no rīta pieceļoties ceru ieraudzīt jaunu stāsta daļu 
