local-stats-pixel fb-conv-api

Pēdējais glābiņš. #24

222 1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-1/708833

-Eu, celies, - kāds mani kratīja aiz pleciem. Atvēru acis un uzlūkoju nepazīstamo puisi, kurš mani ienīst tik ļoti, ka neļauj pagulēt vēl piecas minūtes.

- Ko gribi? - dusmīgi norūcu un puisis plati pasmaidīja, atklājot savus baltos zobus.

- Tikai pamodināju, - viņš pacēla rokas un piecēlās, jo visu šo laiku bija notupies man pretī. - Bet, kāpēc tu gulēji šeit? - viņš jautāja un nolaida rokas. Piecēlos kājās un uzvilku savas mīļās kedas, kuras labprāt nomainītu pret jaunām.

- Gandrīz tikpat garšs stāsts kā tu, tikai mazliet īsāks, - atteicu un iegāju mežā, lai tiktu prom. Puisis iesmējās un, mani panācis, gāja reizē ar mani.

- Tu vispār zini kur ej? - viņš jautāja, izbrauca ar roku caur saviem tumši brūnajiem matiem un apstājās.

- Nē, bet gan jau tikšu ārā, - atteicu, turpinādama iet kaut kur. Īstenībā no meža es netikšu ārā līdz pat vakaram un būtu labi, ja viņš parādītu kur jāiet, ko viņš nedarīs, tādēļ neapstājos.

- Pagaidi! - puisis uzsauca . Apstājos un aizkaitināta pagriezos pret viņu.

- Nu, ko tu vēl gribi? - jautāju. Jā, laikam neesmu pieklājīga, bet neizskatās, ka tas viņam traucētu, jo viņš tikai turpināja smaidīt.

- Es tev parādīšu kur jāiet, jo tu ej pavisam uz citu pusi, - puisis teica un, pagājis man garām, gāja uz priekšu. Šoreiz es pieņemšu kāda palīdzību, tāpēc puisim sekoju.

- Kā tevi sauc? - viņš jautāja.

- Nataša, - atteicu. Jā, krievu vārds meitenei no krievu ģimenes, tikai es vairāk līdzinos latviešiem, nekā krieviem. Forši, ne?! Jā, ir gan.

- Es esmu Lūkass, un man tiešām prieks iepazīties, Nataša, - Lūkass sacīja un pār plecu man uzsmaidīja.

- Tev netraucē mana seja? - jautāju, kad man apnika tas, ka viņš ik pa laikam uz mani paskatās un nenovēršas, līdz jāpārkāpj kaut kam pāri, un tas ir reti.

-Kāpēc, lai traucētu? Tu esi skaista, - puisis atkal novērsās, lai pārkāptu kādam nolūzušam kokam.

- Es zinu, ka neesmu, tāpēc nevajag teikt, ka esmu aiz žēlastības, - sacīju un pārlecu pāri kokam. - Zilumi, pārsistā lūpa un viss pārējais, traucē būt skaistai. -

- Tu rūgti maldies, Nataša, - Lūkass teica un apstājās. Nebiju pat pamanījusi, ka esam izgājuši no meža.

- Es nu iešu, atā, - noteivu un aizgāju. Kad atskatījos, Lūkass vēl stāvēja pie meža un mani domīgi vēroja.

Papurināju galvu un jau tālumā redzēju savu māju, kura nav nekāda miskaste, bet gan ļoti skaista, grezna un liela. To bija atstājusi man mantojumā mamma, bet viņa nomira un tagad tur dzīvoju es un mans tēvs - Oļegs. Naudas mums nav daudz, tas tiesa, bet mamma - Katja, jeb Katrīna, bija padomājusi par visu un apmaksājusi rēķinus desmit gadus uz priekšu, tātad vēl astoņus ar pusi gadus varam te dzīvot. Pēc tam mēs nevarēsim samaksāt rēķinus un nāksies izvākties, diemžēl. Es neesmu pilngadīga un normālu darbu nevaru atrast, lai apmaksātu rēķinus. Oļegs vispār uz darbu neiet gandrīz nekad, labi ja vienreiz, vai divreiz nedēļā, kopš mammas nāves. Viņam darbs it kā atgādinot sievu. Kā tad!

Klusi iegāju mājā un paklausījos vai tēvs nav kaut kur pirmajā stāvā. Neko nedzirdēju, tāpēc aši uzskrēju uz savu istabu, kurā viņš nenāk. Kādreiz jau ienāk, bet tas ir ļoti reti. Arī mana istaba viņam atgādinot mammu.

Nopūtos un pārvilku melnas treniņbikses un zinu džemperi. Iekritu gultā un skatījos melnajos griestos.

- Taša, - Oļegs sauca aiz durvīm. Kaut ko noburkšķēju un atvēru istabas durvis. Viņš saķēra manus izlaistos matus un spēcīgi tos parāva.

- Kur tu pa nakti vazājies? - viņš jautāja. Vazājos? Nē, guļu mežā, pie koka.

- Kas tev par daļu, - atcirtu un sāpēs ievaidējos, kad viņš vēl vairāk parāva manus matus. Tāda sajūta, ka tūlīt man tur būs pliks caurums, jo viņš būs izrāvis manus matus.

Tēvs pacēla roku. Cieši aizvēru acis un gaidīju triecienu, ko, protams, arī dabūju. Šoreiz viņš bija sitis divreiz spēcīgāk nekā iepriekš. Pirmo reizi viņš sit tik stipri, ka gribas raudāt.

Acīs saskrēja asaras, kuras netiks laukā, īpaši jau viņa klātbūtnē. Izrāvos no tēva tvēriena un atkal pametu māju. Es vairs to ilgi neizturēšu. Vienkārši neizturēšu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-3/709048

_________________
Nedomājiet, ka Lūkass un Nataša būs kopā. :)

222 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000
Es tiešām domāju, ka viņi būs kopā, jo es jau iztēlojos Natašu ar Lūkasu kopā! Nedaudz aizkavējos lasīšanā, tāpēc tikai tikko sāku lasīt stāstu :D
0 0 atbildēt
Nebūs.. man liekas, ka viņi varētu būt attāli radinieki
0 0 atbildēt