PASPĒJU IELIKT,ALELUJA!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedeja-dziesma-7/665401
Ko dosi, to saņemsi
Miks atplauka smaidā un piecēlās kājās, lai mani sveicinātu. Mazliet mulsi viņu apskāvu un uzliku galvu uz puiša pleca. Viņa garās rokas apņēma manu vidukli un piespieda sev klāt. Aizvēru acis un paslēpu seju viņa kakla ielokā. Tikmēr puiša roka glāstīja manu muguru, it kā mierinot, kamēr pati jutos nevis skumja, bet apmulsusi. Es nezināju, ko teikt, tāpēc izvēlējos ļauties mirklim. Gaidīju, kad manī mutuļos tās pašas jūtas, kas bija agrāk, bet tās neparādījās. Apliku rokas viņam ap vidu un pieglaudos tuvāk. Draugs nedaudz atrāvās un ieskatījās manās acīs. Viņa roka maigi noglāstīja manu vaigu, atglauda šķipsnu aiz auss un lūpas piekļāvās manai pierei. Vaigiem. Pierei. Ausij. Bet ne lūpām. Viņš maigi saņēma manus vaigus rokās un skatījās manās acīs. Nezinu, ko viņš redzēja manējās, bet es viņējās redzēju mīlestību un apbrīnu. Klusums, kas bija starp mums, nebija neveikls, tas bija pat patīkams.
-Saki kaut ko,- Miks klusi palūdza un es aizvēru acis. Caur skropstām izlauzās asara, ko puisis uzreiz noslaucīja. Viņš uzreiz noskuma,- Kāpēc tu raudi?- viņš pavaicāja un pieglauda mani sev tuvāk. Papurināju galvu un paslēpu seju viņam pie pleca,- Lil, kāpēc tu raudi?
-Es nezinu,- nomurmināju viņam pie pleca. Draugs mani mazliet atgrūda un piespieda ieskatīties sev acīs. Uguntiņa, kas iepriekš tajās gailēja, bija zudusi
.- Lil? Kaut kas noticis? Tu nepriecājies?- mīļotais bija nobažījies. Negribīgi pamāju un draugs noskuma. Abi apgūlāmies uz gultas un es tiku ierauta apskāvienā,- Es tevi sabiedēju?- Miks domīgi vaicāja un es iesmējos.- Par ko tu smej?
-Kā tu mani varētu nobiedēt?- mīļi smaidot vaicāju un arī draugs smaidīja,- Tu mani nekad, nekad nenobiedēsi, pat ja gribēsi.- gandrīz nomēdījos un Miks steigšus uzgūlās man virsū, balstot svaru uz rokām tā, ka nejutu, cik smags viņš ir.
-Nāksies no tevis izvilkt atbildi,- Miks divdomīgi noteica un sāka skūpstīt manu kaklu. Ļāvos tam un viņa rokas pacēla manu kreklu uz augšu, kur plaukstas aizslīdēja līdz krūšturim un apmīļoja krūtis. Viņa skūpsti pārgāja no kakla līdz ausij un turpinājās no kakla ieloka līdz bedrītei.- tagad es tevi nebiedēju?
-Nē,- mazliet aizelsusies atbildēju, kad viņš novilka man kreklu un sāka skūpstīt zemāk līdz nabai.- Man no tevis ir zosāda!- es sacīju un puisis noskūpstīja manu vēderu. Piecēlos sēdus un sagūstīju viņa lūpas nebūt ne piedienīgā skūpstā un pati sāku viņu izģērbt. Novilku viņam kreklu un ļāvu drauga rokām atbrīvot mani no krūštura.
-Mierīgāk, Lilija,- Miks aizrādīja un ar plaukstām aptvēra manas krūtis,- Mums nekur nav jāskrien...-
Atlaidos gultā un ļāvu viņam pabeigt iesākto. Biju aizmirsusi, kādas sajūtas Miks spēj rādīt tāpēc pat nepiefiksēju momentu, kad mans ķermenis sāka izliekties pretī viņa lūpām un glāstiem. Tik sen nebiju neko tādu jutusi.. Miks pavisam viegli mani atbrīvoja no atlikušajām drēbēm un es viņam atspēlējos ar to pašu. Kad mūsu ķermeņi savijās vienā, nebija šaubu, ka tieši šī ir mana vieta, kur man būt. Es jutos mīlēta un sargāta. Bija sajūta, ka viss, kas noticis pēdējās dienās, bija vien murgs un tagad es spēju sagaršot paradīzes garšu. Klusi vaidi pārgāja jau skaļākos un Miks smaidīja, redzot, ko spēj man sagādāt. Satvēru viņa lūpas ar savējām un ļāvu viņam sevi mīlēt.
Pavisam saguruši mēs atkritām gultā un skatījāmies griestos. Es sajutos neveikli, kad klusums starp mums ievilkās un sāku runāt pati, nevis tāpēc, ka tā vajadzēja, bet tāpēc, ka tā gribēju,- Es nedomāju, ka tu atgriezīsies..-
-Lilija..- Miks gribēja kaut ko iestarpināt, bet mans skūpsts viņu aizkavēja. Un vēl viens..un vēl viens..un domu pavediens man nojuka, jo mēs atsākām darīt to, ko bijām iesākuši. Procesu, kurā vārdiem nebija vietas..
-Ak, piedodiet,- Elena bija pavērusi durvis brīdī, kad Miks bija virs manis. Apmulsuši paskatījāmies viens uz otru un sākām smieties. Miks ievilka mani apskāvienā un uzlika galvu man uz pleca. Viņa rokas aptvēra manu augumu to pasargājot. Pie auss jutu viņa lūpas.
-Man bez tevis neviena nav,- Miks nedaudz miegaini nočukstēja un tad plati nožāvājās,- Tagad esmu atpakaļ un viss būs kā agrāk. tu esi te. Tu esi mana.- viņš noskūpstīja man kaklu un jau pēc brīža bija iemidzis.
-Ja vien tu zinātu, kas ir noticis..- es pie sevis nomurmināju un iemigu saldā miegā, sava mīļotā roku pasargāta.
