Svētlaime. 15. jūnijs pienāk ar ziņām, ka tante Emma dosies prom. Katru reizi, kad viņa ciemojās pie mums vārdi :”Es dodos” ir tie, ko es gaidu ar lielāko nepacietību. Diemžēl, viņa to darīs tikai vakarā. Tas nozīmē, ka vēl veselu dienu man būs jāpacieš viņas gaušanās par to cik nepareizs es esmu, cik slinks es esmu, kāds alkoholiķis, narkomāns un joberis es esmu.
Par laimi, arī šodien brokastis gatavoja mamma nevis Emma. Vel vienu Emmas kulinārijas šedevru mana mute, mēle un kuņģis nepārdzīvotu. Daudzi runā, ka ātrās ēstuves ir kas neveselīgs un pretīgs. Mīļie cilvēki, pēc tam, kad jūs pagaršosiet Emmas gatavoto, Hesburgera un Makdonalda burgeri jums liksies kā minimums Gordona Remzija vai Džeimija Olivera cienīgi.
Pēc brokastīm Emma papūlējās pabojāt manu garastāvokli. Izrādās viņa bija paņēmusi līdzi savu portatīvo datoru, lai iedotu man salabot kaut kādas problēmas. Skaidrojums par to, kādas tieši ir problēmas sekoja 10 minūšu ilgā skaidrojumā no, kura es sapratu, ka atpuveni, rādās liekas bildes, pīkst, krustiņi- īsi sakot neko nesapratu. Kad Emmai norādīju, ka nesaprotu ko no manis grib, atkal saņēmu pamatīgu devu ar apvainojumiem. Mamma mani pasauca pie sevis un iestūma rokā 20 eiro, lai aizeju un salaboju Emmas datoru. Beidzot, kaut neliels atbalsts no mātes. Paņēmu datoru un skatos, kas varētu būt vainas. Izrādās, Emma čīkst par reklāmām un iznirstošajiem logiem. Pēc 5 minūtēm viss sataisīts. Tiesa izliekos, ka vēl taisu, jo gribu paskatīties viņas vēsturi- mazums, kas nākotnē var noderēt. Ja neskaita 100 klikšķu uz dažādām iepazīšanās adresēm nekā kompromitējoša vai interesanta.
Vakarā Emma aizbrauc. Pieeju pie mammas un jautāju, kāpēc viņa ļauj man tā brukt virsū. Uz to mamma atbild, ka Emma ir viņas māsa un Emmai ar daudz ko dzīvē nav paveicies, tāpēc gribot negribot viņa ir jāaizstāv, neskatoties uz to, ka viņa reizēm drusku šauj pār strīpu. Mamma noslījās, ka ar laiku tas viss beigsies, jo arī tēvs, laikos, kad viņi tikko sāka skraidīt pa randiņiem no Emmas cieta ne reizi vien, bet tagad, taču viss ir labi. Pie sevis nodomāju- vēl padsmit gadus es neizturēšu. Dodos augšā uz savu istabu un palasu grāmatu par Imperātorpingvīnu savstarpējo attiecību modeļiem. Pēcāk dodos pie miera cerībā uz veiksmīgu nākamo dienu.
