9. 15- Pamostos no zvanoša telefona. Tveru pēc tā ar cerību, ka zvana mans slepenais labvēlis un varēšu uzzināt, kurš ir vainojams pie kā tik patīkama. Prieki bija īsi, jo zvanītājs bija, kāds pavisam cits cilvēks. Zvanītāja numuru es zināju, ļoti labi zināju. Pārāk labi zināju. Zvanītājs izrādījās Liene. Viņa bija padzirdējusi cik nelāgi man sanācis un piezvanīja ar mērķi parunāties. No vienas puses jauki – tomēr, kāds par mani uztraucās un viņa pat pēc precīām un došanās uz Rīgu ar savu jaunizcepto ķīniešu vīru nav mani aizmirsusi. Bet no otras puses... Manas rētas dvēselē un sirdī pavisam nesen bija sadzijušas un tagad tās saplīsa ar jaunu sparu, izārdot manu sirdi sīkās druskās.
9. 45-Nolieku klausuli, jo Liene pateica, ka dosies gatavot vīriņam brokastis. Saruna izrādījās vel mokošaka nekā iedomājos ieraugot viņas vārdu telefona ekrānā kā ienākošo zvanu. Jautājums par to kā jūtlos un kad būsu uz kājām aizņema maksimums 2 minūtes. Atlikušo laiku Liene cītīgi stāstīja par jauno skolu, par to cik idēals ir viņas dzīvoklis, par to cik forši tusē pa visiem iespējamajiem Rīgas klubiem un par to cik idēals ir viņas vīriņš. Es brīnos kā man pietika takts un tolerance nenolikt klausuli un nerīkoties ar Lieni, līdzīgi kā ar Raiti palīdzēju izrīkoties mammai.
10. 20- Telefons šodien negaidīti aktīvs. Zvans no Zuzannas, kura mani šokēja pozitīvā ziņā ar negaidītu paziņojumu. Zuzanna pastāstīja, ka vakardienas vakaru ir pavadījusi meklējot materiālus vēstures projektam. Pirmkārt, Zuzanna, kura nav tas čaklākais skolēns! Otrkārt, ir 3 mēneši laika un viņa sāk jau tagad. Tās ir patīkamas ziņas. Tiesa viņas progress nebija tik liels. Kad palūdzu pateikt cik daudz viņa atrada, Zuzanna pateica, ka 2 rakstus vikipēdijā un e-versiju kaut kādai vēstures gramatai par mūsu tēmu, kura slinku vēlāk aizsū™īs man. Pēc tam viņai sakārojies iedzert un aizmirsies par vēsturi. Nu ko, lai saka- labāk maz nekā nemaz.
11. 00-Telefons mani tiešam mīl. Zvans no Mariannas, kura jautā vai esmu spējīgs pastaigāt. Uz atbildi, ka knapi tieku līdz tualetei, jo mana kāja ,joprojām, jūtās aptuveni tā itkā tai pāri būtu pārbraucis buldozers viņa skumji noteica, ka žēl, jo viņai vakarā jāiet uz balli ar vecākiem un viņai nav pavadoņa. Es pieklājīgi atvainojos. Viņa arī neapvainojās, jo zināja, ka pie labas veselības es no šada piedāvājuma no viņas vai Zuzanna ,visticamāk, neatteiktos.
16. 00- Vecāki palīdz iekāpt man mašīnā, jo ir izlēmuši, ka mums visiem ir jāapmeklē kino. Izvēlētā filma ir brutāla un stulba. Kāpēc man jāmoka sevi fiziski tikai tāpēc, lai pēc tam mocītos arī mentāli?
20. 20- Tikai tagad atgriežamies mājās no kino. Esmu pārguris un viss ko vēlos ir miegs.
