5. 45- Esmu augšā cerībā uz labāku skolas dienu kā vakara. Cerību, protams, maz, jo šodien ir tā nolādētā lieta, ko būtu jāsauc par pārpasaulīgām mokām un ciešanām, bet tiek rakstīta ar gudru jēdzienu fizkultūra vai sports. Priekškam?
6. 00- Noskumis brokastoju sevis pagatavotās maizītes. Pats ļaunākais šajā visā ir tas, ka sports ir pirmā stunda. Tas palielina traumu risku, jo es neesmu 100% gatavs, tas samazina manu potenciālu darīt ko vērtīgu, jo jau no paša rīta būsu kā nodzīts darba zirgs laukos pļaujas laikā un vērtīgās zināšanas nespēs iesakņoties manā prāta dārziņā. Vienkārši riebjās. Manu nelāgo garastāvokli pamana arī mamma, kura šodien agri cēlusies, taču neko nesaka. Droši vien tāpēc, ka pamanījusi manu sporta maisiņu un zina cik ļoti neciešu šo parodiju par mācību stundu.
6. 35- Esmu pie skolas un gaidu iespēju doties iekšā.
8. 20- Laiks paskrien nemanot kamēr esi nikns. Dodos iekšā sporta zālē ciest 40 minūtes ilgas mocības. Pareizāk sakot 50 minūtes ilgas mocības, jo skolotājs ieraugot mani tur iekšā arī 10 minūtes pirms stundas sākuma slinkot neļaus.
8. 54- Izrāpoju no zāles. Protams, ka jau pirmajā moku stundā tieku pie traumas. Un šoreiz nopietnas. Pēteris lieloties ar to cik augstu spēj uzlekt metot bumbu grozā uzlēca man uz kājas. Ar skolotāja palīdzību tieku līdz māsiņai. Izrādās šogad ir jauna māsiņa. Pēc skata ne diži vecāka par studentu, kas tiko izlīdis no Stradiņiem, kas mani dara bažīgu par viņās pieredzi un profesionalitāti. Tiesa pozitīvi ir tas, ka atšķirībā no vecās māsiņas viņa ar mani runā ļoti pieklājīgi un izrāda vēlmi palīdzēt. Pēc īsas manas kājas apkstes uzzinu, ka man jādodās uz slimnīcu uz rentgenu, jo ir liela iespeja, ka esmu ticis pie lauztas kājas.
9. 10- Skolā ierodās tēvs, kurš uzreiz ved mani uz slimnīcu.
9. 20- Esmu slimnīcā, tēvs apmaksā rentgenu un atliek gaidīt mūžīgi garā rindā, lai uzzinātu, kas man kaiš. Lūk es, taču no rīta jau teicu, ka sports ir bezjēdzīgs un radīs tikai problēmas.
9. 30- Pēc rentgena un arī ķirurga apmeklējumiem uzzinu, ka nav tik traki kā māsiņa domājusi. Tikai pamatīgs mežģījums. Man tiek uzlikts ģipsis, taču kā ārsts saka ja es gribu bez tā var iztikt. Protams, ka iztikšanai nepiekrītu, jo man vajag maksimālu drošību. Sliktākā ziņa, ko dzirdu – tieku pie nedēļas pa mājām, jo ārsts saka, ka kājai slodze nedrīkst būt. Perfekti, vienkārši perfekti. Ja man būtu ierocis es nošautu Pēteri par to, ka tas lamzaks man uzlēca uz kājas, es nošautu sporta skolotāju par to, ka iedeva tam lamzakam bumbu un izglītības ministru par to, ka no izglītības programmas nav izņemta tik debīla un arhaiska stunda kā sports..
19. 30- Atlikušo dienu esmu pavadījis atbildot uz Zuzannas un Mariannas jautājumiem par manu veselības stāvokli caur sms un lasot grāmatas. Tagad laiks miegam, jo neko labāku tāpat savā smagajā veselības stāvoklī neesmu spējīgs darīt.
