5. 20- Tā diena beidzot klāt. Uz skolu jāiet man un pēdejais gads sākās. Cits man nesaprotamu iemeslu dēļ būtu bēdīgs un lietu asaras, bet es esmu laimīgs, ka varu atgriezties skolas solā.
5. 40– Ēdot brokastis aizdomājos par to, ko vilkt.
6. 00- Saprotu, ka šādā svētku dienā ir jāizskatās perfekti un izlemju, ka tāpat kā pirmajā septembrīuz skolu došos uzvalkā.
7. 20 – Esmu pie skolas durvīm, tērpies uzvalkā un dodos iekšā. Protams, ka skola ir klusa un reti kur ir redzama, kāda dzīva dvēsele, jo nekas pa vasaru nav mainījies un, joprojām, esmu viens no agrākajiem cilvēkiem, kas ierodās skolā, turklāt, jāatcerās, ka ierasties 7. 20 priekš manis pat nav baigi agri. Aizeju līdz vietai, kur būtu jāstāv stundu sarakstam, protams, ka nekas vēl nav izlikts. Par laimi internetā atraodu, ka pirmā stunda ir matemātika. Lieliski. Kas var bū™ labāks kā atsākt skolas gaitas ar pamatīgu ciparu devu jau no paša rīta. Skumjas rada tas, ka jau rīt, tas ir otrdien nāksies iet uz vienīģo stundu, kura man riebjās un šķiet pilnīgi un absolūti bezjēdzīga jeb sportu. Kāpēc man, cilvēkam, kas neplāno dauzīt kaučukus vai mētāt gumijas un ādas pūšļus vai mazināt savu intelekta potenciālu durstot steroīdus un cilājot svarus ir jāriskē gūt traumas un jābojā sava lieliskā liecība ar sliktām atzīmēm par lietām, kuras neviens normāls cilvēks nekad nedarīs?
8. 30- Gan klase savākusies, gan skolotāja ierodās. Skolotāja izskatās miegaina, laikam jau arī nav vēl paspējusi ieskrieties jaunā mācību gada ritmā. Nekas, lēnāks starts nenozīmē labu finišu.
11. 45- Dodos pusdienlaikā. Pirmā šīs dienas daļa ir pamatīga vilšanās. Lielākā daļa skolēnu un skolotāju uzvedās gandrīz kā mazajās klasītēs to vien darot kā muldot kas tika darīts vasarā. Pat matemātikā mēs tam veltījām vairāk kā 10 minūtes, vēl pāris minūtes skolotaja muldēja par to cik šis gads ir svarīgs(tam es piekrītu, bet šādas runas nav viņas darbs)un cipariem veltījām labi ja 20 minūtes un 34 sekundes. Murgs.
12. 15- Arī pusdienu starpnbrīdi par lielisku nenosaukt, jo vasara nav mainījusi Pēteri. Savu homoseksualitāti viņs turpina apslēpt pazemojot mani. Pirmajā dienā svētku variants. Tualetes poda vietā mana galva tika pie kafejnīcas kečupa.
15. 30- Šī diena ir beigusies un dodos mājās. Pie manis pienāk Pēteris un viņa banda- Fransuā, Aleksandrs, Džeremijs un jauniņais viņu draugs, kurš ieradies tikai šogad no es pat nesaklausīju kurienes Džanluīdžī. Acīmredzot, cienot jauno bandas dalībnieku pirmā spēriena pa manu pēcpusi, kamēr pārejie tur mani, gods tika jauniņajam. Kad Džanluīdžī man spēra radās sajūta, ka pārējie aplaudē. Lieliski. Par vienu idiotu vairāk. Tas tikai man trūka.
15. 58- Ierodos mājās, neapmierināts ar pirmo skolas dienu un ieurbjos mājasdarbos. Tos, protams, izpildu ļoti ātri un jādomā kā tagad aizpildīt savu laiku. Izlemju palasīt interneta rakstus par mūzikas ietekmi uz dzimumšūnām. Ziniet kā, es, taču esmu jauns un iekārojams vīrietis, kāda mātīte noteikti uz mani met acis un man jāzin, kura mūzika labāk palīdz atīstīties maniem pēcnācējiem.
19. 30- Pārlasījies lielisku zinātnisko literatūru un veicis secinājumu, ka mūzika dzimumšūnas sevišķi neietekmē dodos gulēt. Rīt būs jauna un cerams labāka diena.
