9. 00- Pamostos svētdienas rīta, par laimi vairs nenomoka paģiras. Laiks apkopot domas nākamajiem soļiem. Skanot japāņu modernajai klasiskajai mūzikai Nobuo Uematsū izpildījumā saģērbos, lai dotos pagatavot sev brokastis, jo viss kuņģa saturs bija izvadīts iepriekšējā dienā un tagad mani mocīja pārpasaulīga bada izjūta.
9. 24- Brokastis aizsāktas. Lēnām tās pildīja manu kuņģi un ļāva sajusties vēl labāk. Pašsajūtu uzlaboja arī apziņa, ka mana mīla Liene pavadīja vakaru ar mani un no viņas nedzirdēju nevienu frāzi, kas radītu nožēlu- šī ir bijusi mana labākā dzimšanas diena. Cerams, līdz šim, jo es ceru, ka 19., 20., un visas citas sagaidīšu ar Lieni jau kā savu meiteni pie sāna.
9. 45- Manu mieru iztraucē zvans no cilvēka, no kura saņemt zvanu agri no rīta ir lieliski- mana mīla man zvana jau no rīta. Paceļu klausuli un priecīgā balsī saņemu jautājumu vai nevēlos satikties. Mana atbilde ir momentāna un loģiska, protams, ka to vēlos.
11. 24- Tiekamies pie vietējās kafejnīcas. Tās pašas, kur mums bija jātiekās, toreiz, kad mani apmānīja. Šoreiz viss ir lieliski. Un, lai arī es esmu ieradies mazliet par agru, Liene mani jau gaida. Ieejam kafejnīcā un paņemam ēdienkartes, lai izdomātu ko paēst.
11. 45- Tiek atnests izvēlētais ēdiens un abi pa vidu sarunām sākam to notiesāt. Brīdī, kad ēdu pēdējo tako kumosu, Liene pajautā vai protu glabāt noslēpumus. Es knapi noturos, lai nepateiktu, ka manas mīlas noslēpumus es glabāšu vienmēr, tāpēc atbildu īsi, ka protu. Liene notrīc un pasaka, ka kad iziesim no šejienes viņa man atklās, ko tādu, ko nedrīkst zināt pilnīgi neviens. Es pamāju ar galvu.
12. 12- Izejam no kafejnīcas. Es pie sevis domāju, kas varētu būt tik traks? Liene nostājās man pretī un pasaka:” Vai tu spēj iedomāties kāpēc Pēteris tevi vienmēr tā apbižo?” Es purinu galvu. Nez kāpēc pateikt to, ka viņš ir stulbs, bezsmadzeņu begemots nešķiet piemēroti šai situācijai. Liene turpina stāstāmo:” Viņš tevi ir izvēlējies kā mērķi sevis apliecināšanai. Lai sevi parādītu, kā īstu vīrieti, veci ar pautiem. Un ap to arī saistās viss noslēpums. Vienīgais cilvēks, kas zin viņa noslēpumu ir tavā priekšā jeb es. Arī es biju palīgs novērst uzmanību. Arī es biju nevis viņa meitene, bet patiesīā tikai vairogs no aizdomām. Pēteris ir gejs. Man viņš patiesībā bija tikai labs draugs. Kad mēs skūpstījāmies, sajūta bija, ka skūpstos ar vīrieti, kurš tūlīt vems- tik grūti viņam to bija izdarīt. Toties katrā “randiņā” dabūju klausīties par to kā viņš alkst ieķerties Fransuā vaigos vai, paspēlēties ar Aleksandru un Džeremiju. Viņi, protams, nav tādi un Pēteris nekad viņiem to neatklātu, jo tici man- tad ar viņu tiktu darīts daudz vairāk slikta kā ar tevi. Es tev to atklāju, jo zinu, ka tev var uzticēties. Patiesībā tu esi pat ļoti jauks puisis un man bieži bija žēl, ka tu esi kļuvis par viņa orientācijas vairogu aiz kura slēpt patiesību un, ka tieši caur tevi viņš apliecina savu vīrišķību. Tieši dēļ tā mēs izšķīrāmies, jo es pateicu, ka man apriebies izlikties un apriebies noskatīties mākslīgā bravūrā. Es apsolīju, ka publiski nevienam neko neatklāšu un ar to arī viss noslēdzās.” Es noklausījies visu, ko stāstīja Liene nespēju noticēt- tātad mana mīla nekad nav bijusi kopā ar to mērkaķi? Ideāli!
14. 20- Atvadāmies viens no otra un es atgriežos mājās. Mans garastāvoklis ir krietni labāks kā pirms tam, es esmu septītajās debesīs.
19. 46- Laiks miegam.
