10.05- Augšā esmu jau, kādu laiciņu. Zvans no tēta. Viņš pēc pāris stundām būs mājās. Es par to esmu priecīģs, jo nu ja tā padomā, ja viņš ir mājās, mammai noteikti mazināsies vēlmes pēc Raita. Un vismaz, kādu laiku visa ģimene būs kopā.
12. 34- Redzu piebraucam tēta mašīnu. Tētis izkāpj, no bagažnieka izceļ lielu maisu un nāk iekšā ar vārdiem, ka te visiem savestas dāvanas. Pārsvarā dāvanas ir visādi nieki un ēdiens, taču man iepatīkās, ka tētis man ir atvedis reālu zinātnisku grāmatu- nu nav galīgs muļķis.
14. 40- Kopā ar tēti gatavojam ģimenes pusdienas. Tomēr, svētki, jo tik ilgi viņš nav bijis mājās. Tētis mani izprašņā par to, kas te labs noticis. Es vairāk runāju par sevi un par mammu mazāk, izlaižot par Raiti un visiem miņčiem, tāpēc stāstot, ka viss ir bijis labi, bez kašķiem. Abi esam vairāk vai mazāk atpūtušies. Izstāstu par to, ka esmu arī paballējis un pasvinējis, protams, izlaižot faktu par nakti ar Zuzannu. Tētis man uzsit uz pleca un pasaka, ka esmu ritīgs vecis. Ja, kādreiz vēl būs garie komandējumi varēs bez bailēm uzticēties man rūpes par mammu un māju, jo šoreiz bija kā bija.
16. 30- Mamma saklāj galdu un visi laimīgi paēdam. Viņas sejā neredz ne mazāko nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus par to, ka ir krāpusi tēvu. Varbūt tā pat labāk, jo ja tādi būtu tētim noteikti rastos, kādas aizdomas.
17.12- Pēc vakariņām kopīgi skatāmies filmu. Man tā neiazrauj, bet tētis ar mammu smejās un izskatās laimīgi. Nekad nebūtu domājis, ka mana mamma prot tik labi tēlot.
20. 15- Beidzot patiešam pozitīva diena. Laiks miegam.
Dod vel 
