5. 15- Agrs ceturtdienas rīts. Dzestrs, bet patīkams. Mamma vēl guļ un man apkārt ir pilnīgs miers.
5. 30- Dzirdu kā mamma pamostās.
5. 48- Viņa acīmredzot ir lietojusi, jo atkal skan jau pazīstamie teksti par mitriem kaķīšiem, vāverēm un klinšukāpējiem.
6. 24- Izeju no mājas. Pa taisno uz skolu gan nedodos. Vispirms izmetu līkumu ap māju. Vienkārši apeju tai apkārt, domādams, kā, lai ierobežo mammas tieksmi uz narkotikām. Sākotnēji nekādas dižās idejas nerodās, taču tad iedomājos, ja nu es viņas dozu uztaisītu tik lielu, ka viņa atrodās tuvu nāvei un nobīstās? Apmēram, kā dažreiz dara ar smēķētājiem- piespiež nopīpēt vienā piegājienā veselu bloku. Šai idejai ir viens mīnuss, kuru jāatrod veidu kā apiet. Es nezinu, kur mamma glabā savas narkotikas.
6. 40 –Ierodos skolā. Klusums. Patīkams klusums.
7. 22- Ieraugu ģeogrāfijas skolotāju. Joprojām, ārpus stundām viņa mani ignorē un izvairās no manis, bet es nekā nesaprotu, kāds tam ir iemesls.
7. 25- Arī šoreiz viņai izdodās no manis izbēgt.
8. 13- Ikdienišķā tikšanās ar Pēteri. Šoreiz tā noslēdzās ar visu tualetes miskastes saturu uz manas galvas.
8. 15- Kad esmu notīrijies no atkritumiem eju ārā no tualetes, taču tur mani sagaida Pētera kāja un sāpīgs kritiens.
8. 45- Pirmā stunda rit mierīgi. Acīmredzot, rīta manis mocīšanas deva ir iztērēta.
11. 45- Pusdienu partraukumu pavadu mierīgi malkojot pienu, kad pie manis pienāk Pēteris un Liene. Liene- sapņi. Pēteris- briesmas. Viņi abi, ko gan tas varētu nozīmēt.
11. 46- Izrādās neko, jo viņi man tikai pagāja garām.
11. 59- Sms no bankas. Manā kontā ieripojuši 30 eiro.
12. 06- Sms no mammas, kura saka, ka cer, ka saņemu naudu, lai pēc skolas aizbraucu nopērku kaut ko ēdamu. Kas paliek, tas, lai paliek man kādai izklaidei vai ko nu sirds kārojot. Atbildu, ko tieši ēdamu un pretī atbilde tikai vienalga. Nu ja vienalga, tad tikai un vienīgi veselīgu ēdienu.
15. 30- Noslēdzās skola un dodos uz centru, lai iegādātos pārtiku.
16. 00- Ieeju veikalā. Paņemu rīsus, dažādus dārzeņus un augļus, kā arī sastāvdaļas veģetārai un vieglai mērcei.
16. 20 –Izeju no veikala un pretī man verās Pētera smaids.
16. 21- Pārtikas maiss paliek Pētera rokās un es guļu ar galvu sniegā. Dzirdu kaut kādas lamas.
16. 22- Kad izlienu no sniega Pētera vairs nav. Maiss par laimi turpar blakus, nekas nav sabojāts vai aiztikts. Pilnīgs muļkis viņš, tomēr nav.
17. 12- Ierodos mājās un atkal redzu skatu, kā mamma halātiņā pīpē, sēžot virtuvē ar ļoti smaidīgu sejas izteiksmi. Uz dīvāna mētājās austiņas kā kaķiem, kādas parasti valkā mazas meitenītes spēlējot teātri. Dīvaini.
19. 30 – Šī trakā diena mani ir piebeigusi. Saldu dusu pasaule.
