Daži no Jums varbūt jau ir gājuši gulēt, vai izbauda kādu vakara kafijas / tējas tasi un sēž šeit - Spokos. Tad, nu... nāku klajā ar jaunu daļu savam stāstam. Skumjas vien uzdzen tas, ka ar katru stāsta daļu - plusiņi SAMAZINĀS. Un es nesaprotu vai ir samazinājusies Jūsu aktivitāte - komentāriem un plusiņiem vai arī stāsta kvalitāte. Hmmm.. Bet, nu šā vai tā, neskatoties uz to, ka man sāp ribas, jo mani piesita kautkādi krievu tautības lohi -jauku lasīšanu Jums, mani dārgie lasām-draugi! :)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Meitenekurai-skiet-ka-dzivo-kartona/750928 - lūk, šeit ir iepriekšējās daļas links.
- Pie Tevis te ir skaisti un mājīgi. - teica Tobiass, kad abi bija ienākuši Meganas dzīvoklī.
- Kafiju? Tēju? Kaut ko stiprāku? - meitene piedāvā.
- O, šai namamātei ir arī kaut kas stiprāks? Dod tik šurp.. - Tobs iesmejas.
- Viskijs. - Megana nosaka un aiziet uz virtuvi ieliet abiem pa glāzītei.
Ak, cik sen viņa šitā ne ar vienu šeit nav sēdējusi. Cik sen, te vispār neviens nav spēris savu kāju. Meganai vienkārši nebija draugu, kurus uzaicināt pusdienās vai vienkārši paskatīties filmu, kādā jaukā sestdienas vakarā. Meitenei ir tikai ciešanas, kurās viņa slīgst ar katru dienu vairāk. Viņa zina arī, ka netaisās atgriezties darbā pie mazā Johana un skola arī tiek apmeklēta ar lielu piespiešanos. Taču, Tobiass kautkā liek meitenei atgūt dzīvesprieku kaut uz mirkli, kaut uz šo mazo momentu, kad puisis sēž lielajā atpūtas krēslā plati smaidīdams.
- Lūdzu, Tev viskijs. - Megana smaidoši saka ienākot atpakaļ istabā.
- Tikai neļauj man dzert vairāk. Sahāra man to nepiedos. - Tobiass iesmejas.
Taču, ar šo vienu teikumu salauzta tika visa Meganas mirkļa burvība. Puisis laikam pat nenojauta, cik ļoti šis viens teikums iedūra meitenes sirdī kā ar neasu nazi. Pēc skūpsta, kas starp viņiem bijis un tā kafija šodien, pēc tā visa Tobiass spēj visu izjaukt ar vienu vārdu - Sahāra - tā sauc viņa meiteni. Un nekas nebija mainījies, viņš vēljoprojām šo Sahāru mīlēja un arī starp Meganu un Tobiasu nekas nebija mainījies.
- Kas notika? - Puisis skatās Meganas acīs norūpējies un jautā.
- Būs labāk, ja Tu iesi. - meitene nosaka un aiziet virtuvē uzsmēķēt.
Viņa dzird aiz sevis šļūcošus soļus, taču nepagriežas. Taču, tad Tobs viņu pagriež ar varu.
- Kas ir? - viņš vaicā vēlreiz, bet jau uzstājīgāk.
- Kas ir Tev? Tu mani noskūpsti, iedod kafiju, padari šo dienu par īpašāko man, pusgada laikā un tad vienkārši sāc runāt par savu meiteni. Tu domā, ka man nesāp? Jā, un vari man nepārmest, es sacerējos, es tiešām sacerējos. Bet, neuztraucies, esmu jau pieradusi aplauzties, ja tā var teikt... Piedod. - Megana runā, sākumā pārmetoši, bet tad viņas balss aizlūzt.
Tobs paņem savu tumši sarkano ādas jaku un neko nesakot aiziet. Tā ir vieglāk nekas nav jāskaidro, nav jāklausās meitenes asarās.. Un ko gan Megana arī gaidīja? Kādu mūžīgo mīlu? Vai viņa gaidīja, ka abiem būs sekss? Vai, ka viņi abi skatīsies kādu romantisko filmu līdz aizmigs viens otra apskāvienos? Protams, tā nenotiks. Žēl, ka tikai Tobiass to saprata ātrāk par viņu.
Tagad meitene vairs nevalda asaras un nav jau arī ne no viena tās jāslēpj. Viņas histēriskās raudas tāpat dzird tikai istabas sienas. Rīt viņa neies uz skolu. Meitene vienkārši nespēs ieskatīties acīs Tobam. Nespēs skatīties uz viņa kerzām, kas atkal šļūks viņai garām kā tukšai vietai. Viņa tikko visu sabojāja, sabojāja visu ar vienīgo draugu, kurš viņai bija.. Meitenei bija kautkādā veidā jāsaglabā šī draudzība, ja vien viņa nevēlas nomirt no vientulības vai sajukt prātā no tā, ka viņa vispār nekomunicē ar cilvēkiem. Tagad viņa ieies dušā un pēc tam uzvilks savu mīļāko pidžammu ar sunīšiem un ies gulēt. Aizmigt viņa drošvien neaizmigs, bet vismaz varbūt pēc dušas viņas ķermenī ielīs miers. Tagad meitene bija uzvilkta kā stīga un viņu vēl vairāk uzvilka viskija glāze, kas stāvēja istabā uz galda. Megana to aizmeta pret sienu un tā sašķīda daudzos sīkos gabaliņos.
Vienalga, ja nākot no dušas viņa sagriezīs kājas.
Varbūt viņa tos stiklus savāks no rīta, varbūt vispār nevāks, bet tam tā pat nebija nozīmes. Divdesmit minūtes Megana bija dušā un lēja sev virsū daudz karstā ūdens. Viņa arī raudāja, bet ūdens aizskaloja asaras kanalizācijā. Tad viņa uzvilka pidžamu un devās uz gultu, bet izejot no vannasistabas viņa šokā apstājās. Precīzāk, viņa aiz šoka gandrīz paģība. Sirds viņai sitās neticami ātri un meitene vispār aizmirsa, ka jāelpo. Vietā, kur iepriekš kājas krusteniski salicis sēdēja Tobiass, nu, sēdēja kāds cits.
Piedodiet, ka tik īsa.
S.
