http://spoki.tvnet.lv/literatura/Meitene-kurai-skiet-ka-dzivo-kartona/750701 - iepriekšējās daļas links.
Jauna daļa Jūsu uzmanībai, mani dārgie stāstu-miļi :)
Komentārus gaidu un plusiņus . Esiet aktīvi.
p.s paldies, visiem par labajiem vārdiem ) Par daļu garumu runājot, es ļoti sirsnīgi atvainojos, ja kādu no Jums stāsta daļu garums neapmierina, bet es rakstu tik, cik pietiek laika un enerģijas..Galu galā esmu skolniece, tāpat kā liela daļa no Jums un skola paņem savu enerģiju, ņemot vērā, ka mācos vakaros un + vēl esmu aktīvos darba meklējumos. Piedodiet. Bet, patīkamu lasīšanu, bumbulīši mani!
Muļķe, muļķe, muļķe...- viņa sevi rāja un aizgūtnēm rija asaras- tās sāļas un asas durās Meganas rīklē. Meitene vilkdama soļus, lēnām dodas uz alejas pusi un tur jau stāv Tobiass - tumši sarkanā ādas jakā un melnos, nobružātos džinsos. - Ak, Dievs, viņš izskatījās tik neatvairāmi seksīgs. Kad Megana pienāca, viņš meiteni apskāva ar vienu roku, jo otrā viņam bija oranža kafijas glāzīte.
- Tu esi raudājusi? -Tobs to pajautāja rupji, bet balsī bija saklausāmas rūpes.Tā pateikt mācēja tikai viņš. Puisis tik patīkami smaržoja.. - kanēļa, krustnagliņu un valriekstu sajaukums - salds, bet tai pat laikā neiedomājami vīrišķīgs. Viņa vaigus klāja nelieli bārdas rugāji un viņa smaids tik jauks, ka Megana, protams, smaidīja viņam līdzi.
Tad Tobs padod Meganai kafiju un iešķībi pasmaida. - Šī te ir Tev... - Karameļu makijato.. Ceru, ka Tev garšos jeb Tev labāk patīk tā moka ar piparmētrām, varu aiziet un paņemt to.. - viņš runāja ātri un varēja just, ka viņš ir mazliet uztraucies.
- Nē, būs labi.. Ir labi.. - Megana izstomīja. - Ko mēs tagad iesāksim, kāds tuss? Kaut kur ballīte?
Tobiass pasmaida platāk. - Patiesībā, es Tevi vēlējos tikai uzaicināt kaut kur.. Nekādas ballītes nav, es to izdomāju, lai Tu atnāktu. Tu esi tāda noslēpumaina, es baidījos, ka ja aicināšu Tevi tāpat, Tu atteiksi.
Meganas vaigos iesitās nodevīgs sārtums. Ak, muļķe, Tu.. Neliec taču, viņam manīt, ka tas uz Tevi ir atstājis kādu iespaidu. - viņa norāj pati sevi.
- Kurp iesim? - meitene jautā un maksimāli cenšas, lai viņas balss nodevīgi netrīcētu.
- Ejam uz parku. - Tobiass nosaka un sāk iet.
Viņš gāja lēnām, lai Meganai nav problēmu tikt līdzi.
- Lūk, te ir soliņš, pie ozola.. Jauka vieta. Ejam sēdēt. - Puisis aicināja un viegli aizskāra Meganas pirkstu galus.
Nevarēja saprast vai tas bija speciāli vai netīšām, bet caur Meganas ķermenim izšāvās salūts, viņa pēkšņi sajutās kā elektrizēta. Viņi abi apsēdās uz tā soliņa un pēkšņi Megana vairs nezināja ko teikt.. Klusums ieilga, bet Tobs tikai pētīja viņas tumši zilās acis un neteica neko, laikam gaidīja, taču meitene, prātā nevarēja izveidot nevienu sakarīgu teikumu. Bērnišķīgi.
- Tagad beidzot pastāsti kāpēc Tu raudāji? - puisis pajautā uzmanīgi vērodams izmaiņas meitenes vaibstos.
- Es laikam izskatos pēc pandas. - Megana iesmejas, taču smiekli skan kautkā dīvaini un nedabiski.
Tobiass acīmredzami samulst. - Nē, nepavisam.. Tu tikai... Tev.. Tev acīs ir skaidri izlasāmas skumjas, tāpēc domāju, ka varbūt varu kā līdzēt..
Megana nezina, kas šajā brīdī ir tik maģisks, bet viņa izstāsta visu - par māsu, par Martinu, par vecākiem, kurus viņa zaudēja, kad viņai bija astoņi un dzīvokli, par to, ka viņai pietrūkst māsas taisīto brokastu no rītiem un, ka viņa jūtas viena un vientuļa uz visas plašās pasaules. Pēkšņi Tobiass satver meitenes roku un pavelk uz augšu piedurkni.. - Tur āra gaismā labi saskatāmas daudzas sīkas rētiņas.
- Tā jau domāju. - Puisis nosaka un nolaiž meitenes roku tā itkā nekas nebūtu bijis. - Es saprotu, ka Tev sāp.. es zinu, ka Tu vakaros raudi un Tev šķiet, ka nevienam uz šīs sasodītās pasaulītes neesi vajadzīga, taču, es Tevi ievēroju jau sen.. - Tumsas meitene, kā Tevi klasē visi aiz muguras sauc, bet es tajā nesaskatu neko sliktu, tajā ir sava burvība.
Meganas vaigi pietvīkst jau kuro reizi pa neilgo laika sprīdi. Viņa pat nespēj neko atbildēt, bet Tobs arī negaida.. Viņš runā tālāk, skatoties meitenei tieši acīs.
- Es arī jūtos vientuļi.. Ar visu to, ka man ir meitene, vairākas māsas un mīloši vecāki, bet Tev, Tev ir jāsaprot, ka Tu esi stipra. Tev ir jāatrod spēks sevī.. Un tagad stāsti, kas ar Tevi? - Tobs nobeidz un tagad gan viņš gaida..
Megana nopūšas un tikai mirkli izcīna iekšējo cīņu pati ar sevi. - Tu man patīc. - viņa to pasaka un paslēpj seju plaukstās. Skaisti, tagad viņa tiešām izskatīsies pēc pandas, un Tobiass varēs smieties. Bet, nē, viņš nebūt nesmejas, var redzēt, ka viņam uz momentu pazūd visas runas dāvanas un viņš apdomā katru vārdu, ko tagad sacīt.
- Man ir meitene un Tu to zini.. Meitene, kuru es ļoti mīlu un TO TU ARĪ LAIKAM ZINI. - viņš uzsver katru nākamo vārdu. Meganas mugurai pārskrien zosāda. Viņa nebūt nevēlējās, lai šī saruna pagriežas tā, viņa nevēlas, lai Tobs domā, ka viņa grib puisi izšķirt ar viņa meiteni. Bet, viņš turpina runāt. - Mēs esam draugi un tā tas arī paliks, saproti?
Megana ir spējīga tikai pamāt ar galvu. Viss viņas ķermenis šķiet nepieder pašai un kustības ir mehāniskas, vārdus pār lūpām dabūt vispār nav iespējams.
- Es negribu, lai Tev sāp, jo Tev jau ir sāpējis pietiekami.. Es gribu, lai esam draugi, bet zinu, ka tas būtu egoistiski, jo zinu, ka tas Tev sagādās ciešanas.. Bet, es Tev apsolu, šī nebūs pēdējā reize, kad mēs kopīgi dzersim kafiju un es palīdzēšu Tev atrast to puisi - Martinu un, un es panākšu, lai Tu.. Lai Tu vairs negraizies. Rētas rotā tikai vīrieti. - Tad viņš pavilka uz augšu savu ādas jakas piedurkni un puiša roku visā garumā klāja lielas, baltas rētas.
Tad viņi apskāvās.
- Tev ir smukas zeķbikses.- Tobiass noteica un sāka smieties. Viņa smiekli īsā laikā pielipa arī Meganai, viņa ilgi nebija jutusies tik dzīva. Tobiass nespieda viņā iemīlēties, bet viņš Meganu spēja pamodināt. - Ar kafiju, ar smiekliem, ar visu vienkāršo. Un tad puisis Meganu noskūpstīja, tik izjusti maigi, bet reizē strauji un raupji, nu gluži kā viņa raksturs. Un meitene nebaidījās, lai gan līdz šim viņa bija baidījusies no mīlestības, no dziļākām jūtām pret kādu. Viņa zināja, ka Tobam ir meitene, kuras vārdu Megana vienmēr aizmirsa, jo tas nekādi nesēdēja viņas prātā, bet šobrīd bija vienalga. Meitene būtu gatava ļauties pieskārieniem, mīlestībai, skūpstiem pēdējā rindā kino, bet visa burvība pārāk ātri pagaisa.
- Ja vēlies es varu atnākt pie Tevis. - Tobiass piedāvāja un piecēlās uz iešanu.
Tiekamies naktīs.
S.
Tiksimies naktīs 