- Vanesa, ar policiju sazināties nav gudri. Pēdējoreiz, kad to darījām mums atņēma klientu- Toms iespraucās pa vidu. Vanesa atmeta vīŗiešiem ar roku. Vienas problēmas šodien ar viņiem. Viens lien virsū, otrs baidās, bet viņai kārojās, tad murgs ar šo klientu, taču tad radās ideja.
Roberts nepaklausīja Tomam un zvanīja policijai. Spriežot pēc Roberta sejas izteiksmes un balss toņa, policijas attieksme gan bija rezervēta, tā ka radās sajūta, ka viņi netiek uztverti nopietni vai arī cilvēkam otrā līnijas galā ir pilnīgi vienalga, taču kaut kādu informāciju Robertam tomēr izpauda, jo viņam nenācās runāt dialogā.
Drošības labad Vanesa vēlreiz mēģināja piezvanīt mistiskajam klientam, taču atzvanīt neizdevās. Sajūta, ka noticis kaut kas slikts, arvien pieņēmās spēkā. Ak, jā, vai zinājāt, ka Vanesu spriedze uzkurina? Šobrīd viņa ar acīm izģērba Tomu. Iztēlojās, kā būtu pieskarties viņa trenētajam augumam, un cik ļoti saspringuši būtu viņa muskuļi, ja viņš tagad Vanesu vienkārši paņemtu rokās un aizvestu uz tuvāko moteli. Sekss viņai šobrīd varētu palīdzēt. Kā nekā viņai orgasma nav bijis jau...hmmm.. nedēļu. Vakardienas draudziņš jau arī nebija nekāds prasmīgais mīlnieks, bet, lai viņš beidzot novāktu savu sasvīdušo miesu no Vanesas, viņa viņam apgalvoja, ka orgasmu sasniedza jau divreiz. No rīta viņi pat nesasveicinājās.
Toms pamanīja, ka Vanesa uz viņu skatās un sarauca pieri. Viņam bija grūti saprast par ko Vanesa domā. Taču Toms nešaubījās, ka viņai ir kaut kas pret viņu, jo tas skūpsts izteica visu. Nevar teikt, ka Toms bija laimīgs par rezultātu, tomēr viņa vīrieti neatgrūda uzreiz. Tas ieviesa jaunas cerības. Toms pirmo reizi pa diviem gadiem, kopš izšķīrās no sievas, atkal izjuta pieķeršanos, kas nav saistīta tikai ar gultu.
Klausules nolikšanas klikšķis izrāva abus pārējos no ar darbu nesaistītajām domām.
- Nu, ko noskaidroji? – Vanesas prāts momentā pārslēdzās no nomoda sapņiem uz informācijas analizēšanu un apstrādi.
Roberts pievērsa skatienu sievietei. Ļoti seksīgu skatienu. Nē, nepareizās informācijas analizēšana, Vanesa sevi norāja.
- Viņiem ir parādījušās pāris lietas, no kurām viena pilnīgi nešaubīgi ir slepkavība, - Roberts atbildēja. – Neko daudz vairāk viņi nedrīkstot izpaust, bet slepkavības upuris ir mums nezināma vecuma sieviete, tā ka nav mūsējais. Ja nu vienīgi tā veča draudzene, bet tas nav tas, ko mēs šobrīd meklējam. Kā nekā, pie šī uzdevuma netikām.
- Sieva, - Vanesa izklaidīgi izlaboja, apdomājot Roberta teikto. – Viņam bija problēmas ar sievu.
- Jā, sieva, - Roberts viegli apmulsa, bet tad turpināja. – Nekādu informāciju viņi gan nesolīja. Teica pat, ka, visticamāk, mēs netiksim informēti par izmeklēšanu, ja tāda rastos. Vienīgi liecības sniegšanas ietvaros.
Vanesa lēni pamāja ar galvu, vairāk pati sev nekā priekš kāda cita. Turpmāko divdesmit minūšu laikā nekas jauns nenotika. Laiks nesteidzīgi ritēja uz priekšu, telpai grimstot klusumā, un, īsi pirms darbalaika baigām pulksten deviņos, Vanesas domas, bez darba sniegtās prāta noslodzes, bija atgriezušās pie kaisles un vēlmes iegūt kādu no vīriešiem viņai apkārt. Toms būtu neslikti, Roberts labi, abi ideāli, varbūt pat abi reizē. Arī savus pāris teikumus viņa pateica, abiem kolēģiem uzmetot hipnotizējošu skatienu, kurš caurdūra abus tā tik vien sakot, “nāc un paņem mani”. Vīriešu reakcija Vanesu nepārsteidza.
Toms to uztvēra kā zīmi, ka Vanesai skūpsts patika un viņa alkst pēc kā vairāk. Roberts novērsa skatienu un iegrima savā iedomu pasaulē, kurā viņš bija pietiekami labs Vanesai un pietiekami drosmīgs, lai pieprasītu, ko vēlas. Bet nekas nenotika. Vanesa piecēlās no galda un, novēlējusi labvakaru, devās prom. Abi vīrieši nopētīja viņas tvirto pēcpusi. Roberts ieskremšļojās. Tagad savā pasaulē iegrima Toms, kurš savā prātā jau atkal ar Vanesu darīja netīras lietas. Un viņai patika, un viņa prasīja vēl.
Izejot no biroja, Vanesai sejā iesitās svaigs pavasara gaiss. Sieviete nepaspēja atiet no ēkas ne pāris soļus, kā biroja durvis atkal atvērās.
-Vanesa! – Toma balsi nevarēja neatpazīt, - Es varu tevi pavadīt?
Vanesa pagriezās, lai ieraudzītu Toma cerību pilnās acis. Tajās slēpās iekāre, bet iespējams, ka arī kas vairāk. Vanesa ievilka dziļu elpu, lai atbildētu Tomam noraidoši, bet pirms viņa bilda kaut vārdu, Toms vienā solī bija tieši pretim Vanesai, kura palika bez valodas.
Kādu laiku abi raudzījās viens otrā, laiks sastinga, taču mirkļa burvību izbojāja tās pašas biroja durvis un Roberts, kurš pa tām iznāca.
Lai paldies visiem svētajiem gariem, Vanesa nodomāja. Roberta parādīšanās lauza sastingumu, un viņa gluži normāli atsveicinājās no Roberta, pāris sekundes pavadīja to ar skatienu, un tad pagriezās atpakaļ pret Tomu, tikai šoreiz ar skaidru galvu.
- Nē, - Vanesa stingri noteica. – Nekāda seksa ar kolēģiem.
Viņa apcirtās un ašiem soļiem devās māju virzienā, atstājot Tomu bez mēra pārsteigtu prātojot, vai tiešām ikviena Vanesas pavadīšana mājās vīriešiem beidzas ar seksu.
