Viņpus tumšā meža, kur ozolkoku audze satikās ar bērzu birzi atradās kāda pamesta, psusabrukusi kūts. Jumts kūtij vienā vietā bija iebrucis un kailās sijas no kurām bija norautas jumta šķēpeles, jumtā veidoja pamatīgu caurumu, kurā vējš atstāja savu dziesmu par noskrieto ceļu un viņā piedzīvoto.
Pats dziļākais paksis bija piestampāts ar Saulē izbalējušiem salmiem, kuri kādriez tika, te, sakrauti, lai tos varētu izmantot pakaišiem, kad lopi kūtī pārlaida ziemu. Vietā, kur salmi bija sakritušies visvairāk, ietusēja balodene Lūra. Viņa nereti kūtsaugšā rīkoja viesības, uz kurām salidoja visas apkaimes baložas. Viņas viena pēc otras ūjinot pauda prieku par ārēm un lejām, kurās viņas varēja remdēt izsalkumu un veldzēt slāpes. Tā pussabrukušajā ēkā pagāja diena pēc dienas, nedēļa pēc nedeļas un mēneši pēc mēnešiem. Taču vienu dienu Lūra sagribēja noskaidrot, kur ved izdangātais grants ceļš, kurš aizvijās starp aizaugušajiem pakalniem un necaurskatāmajiem brikšņiem. Lūra bija pamanījusi, ka nedēļā pāris reizes, grants ceļam pamatīgi putot, garām aiztraucas piena mašīna ar dzeltenu cisternu, kuru rotāja brūns uzraksts 'PIENS'. Viņa pēdējajās viesībās atvadijās no apkaimes baložām, nākošajā rītā pamodās vēl pirms Saule bija pacēlusies padebešos, paceļot debesīs miglu no laukiem un ižāvējot rasu no zāles stiebriem, un sāka posties ceļam. Kad Saules stari iekrāsoja horizontu sārtu, Saules diskam lēni virzoties uz augšu, Lūra jau bija gatava ceļam. Tā pacēlās spārnos līdz viņas skatienam pavērās kāda vientuļa samineicība, kur ceļa malā stāvēja sašķiebies piena steķis. Uz steķa augšējā pakāpiena, bija novietota pamatīga piena kanna. Lūra aizlidoja līdz steķim un ielaidās ceļmalas tūjā, kura savu tumši zaļo skujotni bija pavērsusi uz Dienvidiem.
Tā Lūra sagaidīja, kad piena mašīna pieslīd pie piena steķa un vadītājs izlecis no savas kabīnes, ņēmās papildināt cisternas saturu, iztukšojot vareno piena kannu. Tā laikā, Lūra vadītājam nemanot, ielidoja mašīnas kabīnē un paslēpās aiz vadītāja sēdvietas. Vadītājs, nolecis no steķa, ierausās kabīnē un turpināja savu ierasto ceļu. Kad piena cisterna bija pilna, tad piena mašīna aizbrauca līdz pilsētai, kur Lūra, mašīnas vadītājam atkārtu žokli skatoties, izlaidās no kabīnes.
Virs pilsētas māju jumtiem cēli lidinājās Gūrs. Lūra pielidoja klāt Gūram, kurš nu jau bija apradis ar dzīvi pilsētā un no tā laika Gūram bija jāsāk mācīties no pārējiem pilsētas baložiem, kā pareizi taisāma pilsētas baložu ligzda.
Šis stāsts ir turpinājums stāstam http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gurs/770814">Gūrs, kuru gribēja izlasīt WhatDoesTheFoxSay
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gurs/770814
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Lura/773245
lasi, vērtē, komentē 
