18+ (grafiski aprakstīts seksuālais saturs)
Saules stari mani sildīja, kamēr es laiski sauļojos Džošuā privātmājas dārzā. Puisis bija mani uzaicinājis ciemos. Londonu pēkšņi skāra kārtējais vasaras karstuma vilnis, kas neļāva cilvēkiem vilkt kājās džinsu bikses, jo tajās varēja izcepties.
Pats Džošuā bija aizbraucis uz veikalu pēc vislielākā saldējuma, kādu viņš varēja atrast. Vismaz viņš apsolīja, ka tādu atradīs.
Klausījos austiņās mūziku, kuru Renē man bija ielādējusi pirms dažiem mēnešiem. Tā īsti nekad nebija sanācis laika to noklausīties.
Murmināju līdzi Lanai Del Rejai, kad pēkšņi man pie vēdera tika piegrūsts kaut kas ledaini auksts. Es iespiedzos, atvēru acis un pielecu sēdus uz zviļņa. Ieraugot Džošuā, kas raudzījās manī ar platu smaidu, es savilku lūpas un maigi puisi saķēru aiz viņa trakoti seksīgajiem bicepsiem (PALDIES TEV, VASARA) un maigi pagrūdu no sevis tālāk.
Izņēmu no ausīm austiņas un veltīju puisim samāksloti ledaini skatienu. “Kā tu iedomājies mani iztraucēt no saules peldes.”
“Varbūt vēlējos tev piedāvāt tik ļoti kāroto saldējumu?” Puisis jautājoši mani uzlūkoja un es aplūkoju saldējuma kastīti, kuru puisis turēja savās rokās. Saldējumā bija jau iespraustas divas plastmasa karotes un es, nenocietusies no kārdinājuma, sagrābu vienu, lai izvilktu vienu lielu saldējuma piku un iestūķētu to mutē.
Džošuā sāka smieties un es plati pasmaidīju kamēr gremoju saldējumu. Puisis nogrozīja galvu un arī sāka ēst saldējumu no savas plastmasa karotītes.
Es sāku muļķoties, šķobīt smaidu un rādīt mēli, ka puisis iespurdzās. Džošuā paķēra manu saldējuma karotīti man no rokām, iegrūda to saldējumā, izvilka no tā lielu piku un stiepa to uz manu pusi, izdvešot “čuk čuk čuk” skaņas. Atpletu muti un ļāvu Džošuā karotīti iestūķēt mutē. Puisis to atlaida un tā palika karājoties man mutē.
“Paldies” sacīju un satvēru karotīti, kamēr puisis mīļi man smaidīja.
“Nav par ko, Lolitiņ.”
Starp mums iestājās klusums, kamēr mēs izēdām saldējuma kastīti. Kad tā bija pabeigta, puisis to nolika uz zālītes un apgūlās man blakus uz zviļņa, jo tas bija pietiekami plats priekš diviem cilvēkiem.
“Ko labu satiki veikalā?” Vaicāju, atguldamās atpakaļ uz zviļņa. Aizvēru acis un centos nedomāt par kutelīgo sajūtu, ko radīja Džošuā pieskāriens man uz vēdera.
“Cilvēkus.” Puisis man atbildēja un es pagriezu seju pret viņu, lai palūkotos uz puisi ar no-shit skatienu, uz kā puisis atbildēja ar greizu smaidu, kas pacēla vienu lūpas kaktiņu uz augšu. Sasodīts, viņš bija tik piemīlīgs.
Neizturēdama, pieliecos pie puiša un viņu noskūpstīju. Puisis atbildēja manam skūpstam ar alkstošiem skūpstiem, kas manai sirdij lika mazliet nodrebēt.
Vai šis nevainīgais romāns ar mākslinieku bija kaut kas vairāk par mēneša ilgu aizraušanos? Es centos aizmirsties puiša skūpstos un siltajā apskāvienā. Kad Džošuā lūpas slīdēja lejā pa manu kaklu, es nodrebinājos no sajūtām, ko puisis manī radīja.
Ļāvu puisim atāķēt sava peldkostīma augšiņu un to noslidināt man nost no pleciem. Puiša lūpas pieplaka pie manām kailajām krūtīm un es ieelsos, kad puisis sāka ar mēli laizīt manus krūšu galiņus.
Ar drebošām rokām saķēru puiša kreklu no beigām un centos to seksīgi noraut nost, kas nesanāca, jo krekls aizķērās aiz puiša galvas. Smejoties, Džošuā man to palīdzēja dabūt nost un es kāri pieplaku pie puiša ķermeņa.
“Varbūt vēlies šo turpināt iekšpusē?” Puisis man jautāja aizsmakušā balsī.
“Mēs to varam darīt šeit.” Atbildēju ar smaidiņu, “Ja tu manī nebeigsi, viss jau būs labi.”
“Ja kas, informēju, ka esmu tīrs.” Puisis man sacīja, atgādinot par tādu lietu kā seksuāli pārnēsājamās slimības.
“Ar mani arī viss ir kārtība.” Ar platu smaidu atbildēju, ko puisis uztvēra kā iedrošinājumu saķert mana peldkostīma biksītes un tās brutāli noraut nost no kājām. “Oho, tu nu gan dod.”
“Tikai priekš tevis, dārgumiņ.” Ar smiekliem un skaļām elsām, mēs mīlējāmies uz puiša dārza zviļņa. Saule mūs sildīja un viss šķita divkārši karsts. Zviļņa koka dēļi man nedaudz spiedās mugurā, taču tos aizmirsu, kad puisi lika man justies it kā esmu nonākusi debesīs. Pat bija sajūta, ka lidinos kaut kur mākoņos, kamēr Džošuā lūpas pārmeklēja manu ķermeni, meklējot vietiņas, kas man liktu iekunkstēties aizvien spalgāk.
Kaut kur starp puiša satveršanu ciešāk un viņa iegrūšanos manī, es sapratu, ka nežēlīgi alkstu puiša apskāvienus. Tas nebija man raksturīgi un traki mani biedēja.
“Ātrāk” es nočukstēju, kad puisis pret mani izturējās kā pret salaužamu, cēlu marmora skulptūru. Es šobrīd nevēlējos maigumu, nevēlējos neko, kas atgādinātu par saistībām, jo saistības es negribēju. Es nebiju draudzeņu materiāls, man patika mainīt partnerus. Sev biju ieskaidrojusi, ka līdz trīsdesmit nebūšu aprecējusies.
Jūtas, ko manī radīja Džošuā maigums, lika man baidīties.
Kad puisis sāka manī grūsties ātrāk, es varēju par bailēm aizmirst, jo eiforija, ko manī radīja puisis, lika man kļūt pirmatnējai un vēlēties sasniegt kulmināciju. Kad sasniedzu orgasmu, nesapratu, kāpēc puisis no manis ātri atrāvās nost un aizskrēja un māju. Tikai tad, kad puisis atgriezās pie manis ar ūdens glāzi rokās, sapratu.
Kāri pēc tās pasniedzos un iedzēru dažas malciņas. Palūkojos uz puisi, kurš manī cieši raudzījās.
“Ja?” es jautājoši puisi uzrunāju, kurš tikai papurināja galvu un pieliecās pie manis, lai mani noskūpstītu.
“Viss ir kārtībā.” Mīļi pasmaidot, viņš man atbildēja un atgrūda vienu matu cirtu man nost no sejas. Maigā kņudēšana vēderā nepārstāja beigties.
