Zinu un atzīstu, ka tā ir patiesība, + no manis. Tomēr gribu pateikt visiem vecākiem: Dažreiz vajag mēģināt iejusties bērna/pusaudža ādā un no sākuma padomāt, kad jautāt un interesēties par sava bērna dzīvi un, kad labāk neko nejautāt un neuzmākties ar savu klātbūtni. Jo kā teikts rakstā, šīs lietas var pilnībā saprast un pieņmt tikai tad kad izaudz, bet tikmēr ir jāsaprot un jāpieņem bērni paši! :)
Tagad esmu tieši uz sliekšņa kad izšķiras mana nāktone, pēc šī izlasīšanas ari daudz ko pardomaju. Bet super ja vari taisi vel.
Nu mīnusus laikam liek tie,kuri vēl nepieauga un nesaprot,ka tas tā arī ir!
Raksts ļoti labs!
Ak, tie laimīgie cilvēki, kurus dzina uz mūzikas skolu..
Lai arī kā es lūgtos, raudātu vai nīdētu, tāpat mani nelaida ne mūzikas skolā, ne mākslas. -.-
es atzīšu - arī kādreiz izdarīju visādas lietas, ko vecāki lieguši un mācījuši, ka tās sagandē visu dzīvi.piemēram, svinīgākās reizēs šo to padzēru.tagad man ir kauns, par to ka savos gados to atļāvos sabiedrības priekšā, un tagad alkoholu uzskatu par savu ienaidnieku.bet - lai lietas izprastu, tās ir jāpiedzīvo.tad varēs novērtēt, kā ir labāk, un kurš no ceļiem tevi ved tuvāk savai sapņu dzīvei.