http://spoki.tvnet.lv/literatura/Laikam-laiks-mainities/698667
A-Jā, jā.. /nopūtu./
Un tur jau ir viņš, manis saukatasi – IDIOTS - un kāpēc manai mammai bija tieši ar viņu jāsapinās? Dēļ viņa ir šie kredīti, parādi un problēmas..
Man iezvanījās telefons, aizskrēju pakaļ tam.
K-Čau, šodien pie manis tusiņš, tiksi?
A-Jā, protams!
K-Un mammai nejautāsi?
A-Nē, ja neļaus, tā pat tikšu.. /smejos./
K-Labi, gaidu.
A-Aha, atā.
K-Atā.
Saviļņota devos uz savas istabas pusi.
M-Kur sataisījies?
A-Pie Klojas..
M-Tās palaistuves?
A-Nē, manas labākās draudznes.. /noteicu./
A-Pati palaisuve. /pie sevis nočukstēju./
M-Tu kaut ko teici?
A-Nē, es eju taisīties.
M-Kāpēc tu domā, ka tiec?
A-Tāpēc, ka tieku, man nav laika, es eju.
Mamma man vienmēr piekāpjās, jo es tāpat tieku, pat ja viņa neļauj, viņai tas protams ļoti ribjas, bet man? Man pat ļoti patīk.
Sataisījos un devos uz ballīti.
Biju jau tur.
A-Čava Kloja. Šmiga ir?
K-Gan jau.. Tu dzersi? Mēs taču sarunājām.
A-Ai, nekas nenotiks no pāris glāzēm. /pasmaidīju, cenzdamās viņu nomierināt./
K-Tu saproti, ka ja mamma uzzinās, mums abām būs SŪDI.
A-Jā, jā, viss būs labi, uzticies man..
Noteicu un aizgāju pie zēniem, jo parasti viņi dabuj visu, kas man tagad ir tik ļoti vajadzīgs.
R-Ooo, nu ko, šodien ar tev ieliet?
Uzsēdos uz letes.
A-A kā tad savādāk? /nosmēju./
A-Reini, lej tik pilnu, nekautrējies. Un Krist, iedod vien cigiņ, lūdzu..
K-Zaļo vai parasto?
A-Šoreiz parasto.
Kloja ienāca virtuvē.
K-Bļāviens, Amēlij, izbeidz.
Viņa man izrāva cigareti no rokas un to samīcīja.
K-Ja tu nenoliksi to glāzi, zvanīšu tavai mammai, un pateikšu, ka ši ballīte nav mana, bet Denisa.
Ak, jā, Denis, viņas brālis, pilngadīgs, tā kā atbildība uz viņa ies. Bet ja padomā, nejau es viņas brāli iegāzu.
A-Zvani, kas ta man?
Kloja paņēma telefonu un zvanīja manai mammai.
A-Zvani, man vienalga.. /vienaldzīgi noteicu, jo neticēju, ka viņa pazvanīz./
Kloja it kā runāja ar manu mammu, beidza sarunu.
A-Nu, murmule..
K-Pēc piecām minūtēm būs. Ha-ha. Bija iespēja, bet tu to neizmantoji, tagad vasaru pavadīsi pie papucīša.
A-Kas tu par draudzeni? Sūdu pieliek priekšā, lai iekāptu. Zini, neaizmirsti, ka viss atnāks tev atpakaļ!! /ar asarām acīs izskrēju no viņas mājas./
K-Stulbene!
Man negribējās vairs ar viņu runāt.
Izskrēju uz ielas, gandrīz mammas mašīna uzbrauca man virsū.
Man viss sāka trīcēt.
Iekāpu iekšā.
A-Piedod! /neko vairāk neteicu./
M-Nekas, tagad vismaz tu zini, kāda maita viņa ir. Kura draudzene nodod?
A-Tā nav draudzene, nodevēja vien ir. Maita!
~~turpinājums sekos~~
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Laikam-laiks-mainities-3/699474
