Kad es ar 1 ls dzimšanas dienā atnācu uz veikalu pēc saldumiem, pārdevējas tā dīvani skatījās un prasīja no kurienes nauda. Jā, bija arī spēlēšanās pagalmā ar bārbijām, bet es redzu, ka tagad tāpat dara :D
Es varu pastāstīt, kā bija man, kad es biju apmēram 5 gadus veca. Manā pusē dzīvoja ļoti daudz mana vecuma krievu meiteņu, bet latviešu meitenes visas bija ļoti lielas. Tā nu es ar krievu meitenē baigi tusēju pa pagalmu, nu nē, lai arī viņas nespļaudījās, par dzeršanu nerunāja, jau tad parādījās indivīdi, kas sita meitenēm, staigāja treniņtērpos ar kokiem, kas it kā bija šautene. Mana "draugi - krievi" karjera apdzisa, kad viņas sāka spēlēt kkādu spēli, es prasīju lai pasaka, kādi noteikumi, šīs teica - pff, kā to var nezināt, es teicu, ka nezinu, jo esmu latviete , tā kā nezinu viņu spēles. Šīs pateica, ka viņas jau patiesībā parasti ar latviešiem nedraudzējas, bet es, uzmetusi lūpu ar evil skatienu devos prom. Tas nekļuva par iemeslu lai es krievus kā tautu ienīstu, patiesībā, jau es nevienu tautu neienīstu un esmu toleranta, bet nu draugu krievu man nav. Bērnības trauma? :D