local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 340

101 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-33/792333

- Vivian.

- Lūdzu neizturies kā Dieva dāvana cilvēcei!

- Ko? – likās, ka man beidzot izdevies viņu izsist no sliedēm. – Un tu pati? Tavai zināšanai, tu arī neesi mums nekāda dāvana. –

- Patiesībā, esmu gan, - pasmīnēju.

- Tikko atcerējies?

- Jā, - jutu, kā mani vaigi sāk sārtoties.

Sebastians pienāca man tuvāk un noglāstīja manu vaigu. Mazliet sarāvos no pieskāriena. Viņš likās to nemanām un tikai raudzījās manī. Tad viņš ar galvu pamāja uz loga pusi.

- Es nekur neiešu, - atbildēju uz viņa vārdos neizteikto jautājumu.

- Tev labāk patīk sēdēt istabā?

- Šodien, jā. Ir piektdiena. Man piektdienās nekad nav spēka. – paskaidroju.

- Nu tieši tā. Mazliet paskriesi un būsi kā no jauna piedzimusi! – Sebastians joprojām centās mani pierunāt.

- Un pēc tam? Man ir daudz mājasdarbu. Un rīt man ir darbs.

- Skola un darbs. Tev pašai savas dzīves nav? Tu tikai visu laiku izpatīc citiem, nemaz nedomājot par sevi. Tas prasīs tikai 20 minūtes.

- Tu tiešām domā, ka varētu mani noskriet? – kļuvu ieinteresēta.

- Jā. Kad vispār tu pēdējo reizi esi skrējusi?

- Kā vilks vai kā cilvēks?

- Kā cilvēks. Es zinu, ka tu jau kādu laiku neesi pārvērtusies. – viņam kaut kas bija aiz ādas. Viņš izturējās nepiespiesti, bet tas kā viņš lauza vārdus izraisīja manī aizdomas. Paga, ko? Kāpēc es vispār tam pievēršu uzmanību?

- Nāksi? – Sebastians mani izrāva no pārdomām.

- Nedomāju.

- Kā gribi, - Sebastians devās uz durvju puisis, bet tad apcirtās, paspēra divus garus soļus un apskāva mani. Tad neko neteikdams devās prom.

- Kāpēc visiem jābūt tik noslēpumainiem? – Noburkšķēju un apsēdos uz krēsla.

Sestdienas rīts bija saulains. Bija tikai seši. Darbs sākās astoņos, bet es parasti ierodos ap pusdeviņiem. Dimitrijs arī darbā parasti ieradās vēlāk, tāpēc arī lika mani mierā. Veikalā reti kad tik agri bija ko darīt.

Es novāļājos gultā līdz pus septiņiem. Izvēlos no gultas un pieklunkurēju pie galda, uz kura vientuļi dirnēja dators. Pagāja dažas sekundes, līdz ekrāns izgaismojās, un vēl dažas, līdz es atvēru interneta pārlūkprogrammu. Es nepavadīju pie datora ilgāk par desmit minūtēm.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-35/793131

101 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000