http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-30/791173
- Kāpēc Leo tev uzsita zilu aci? – viņš steidzās mainīt tematu, un es klusībā par to biju pateicīga.
- Garš stāsts, - atkārtoju to pašu, ko biju teikusi pirms medībām.
- Mums laika ir gana, - Sebastians neatkāpās. Mani tas sāka mazliet biedēt.
- Nē.
- Kāpēc? Es nevienam neko neteikšu, - Viņš centās mani pierunāt.
- Es zinu.
- Kur tad problēma? – nu jau man puiša uzmācība sāka krist uz nerviem. Viņš sēdēju uz soliņa, mazliet pagriezies uz manu pusi un raudzījās manī ar savām dziļajām acīm, kas tumsā izskatījās pelēkas, gandrīz melnas.
- Tas ir pārāk personīgi, - nemierīgi sakustējos. Man bija jāuzmanās. Es nedrīkstēju pateikt pārāk daudz, bet melot palika aiz vien grūtāk.
- Šis ir tas pats soliņš, - pēc ilgāka klusuma brīža viņš ierunājās.
- Ko?
- Atceries kad tu paģībi?
- Jā, - īsti nesapratu uz ko viņš tēmē, bet bija bail atzīt, ka manas smadzenes strādā lēnāk nekā viņējās.
- Šis ir tas pats soliņš, - viņš skatījās debesīs uz gremdējās atmiņās
- Tu biji vainīgs pie tā, - mana balss bija salta. Īsti nezināju, ko domāt vai darīt. Viņš paskatījās uz mani, bet tad atkal novērsās. Nez par ko viņš pašlaik domā.
- Tu esi tik noslēpumaina. – viņš sāka spriedelēt. – Mani nepamet sajūta, ka tu kaut ko slēp. –
Es saspringu: - Visi kaut ko slēpj. –
- Kāpēc tu centies iekļauties, kaut gan esi dzimusi lai atšķirtos? Tu esi unikāla. – puisis runāja tik klusi, bet pārliecinoši. Dažbrīd pat liekas, ka viņš redz man cauri.
- Es vienkārši tāda esmu, - nedroši paskaidroju. Jutu, ka Sebastians man netic, bet kāpēc lai viņš man ticētu?
- Tu neesi! – puisis ierunājās skaļāk, liekot man satrūkties. – Tur jau tā lieta. Bieži vien liekas, ka tu centies kādam izpatikt. Varbūt vienreiz beidz tēlot un esi tu pati? –
- Ko tu no manis gribi? Lai es lēkāju apkārt ar banti matos un groziņu rokās? – kļuvu nikna. Kā viņš uzdrīkstas tā teikt? Viņš tak nemaz nepazīst mani. Sakrustoju rokas uz krūtīm. Šobrīd vairāk par visu pasaulē es vēlējos aiziet.
- Redzi. Tu atkal noslēdzies. – Sebastians piecēlās.
Man likās, ka viņš dosies prom, bet tā vietā, viņš uzrāva mani augšā un apskāva.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-32/792044
